|
vakara saulīte, kas manu necilo mājokli pielej ar zeltainu gaismu, ir pazudusi aiz apvāršņa, toties no lecskapja ir izripojusi zeltaina Krušovice, kas atstaj ne mazāk pacilājošu iespaidu uz gara stāvokli. par piektdienas vakaru, biedri! |
|
Būtu forši tagad būt ciemā. Kādā kolektīvā filmvakarā piedalīties. Taču diemžēl man vēl nav teleporta un pārceļot šurpu turpu analogā versijā kaut kā ņe ohota šovakar. Tamdēļ korķēsim vaļā visīti šepat, uz mājas lievenīša. činčin |