18 September 2026 @ 10:43 am
 
cik labi iedzert, un būs vēl.
plovu neviens nav gatavojis.

es apgalvoju, man vajag sievieti blakus. tad man būs īsts spēks.
pārējā pasaule lai tinās nahui. man pat nevajadzēs alko.
 
 
18 September 2026 @ 01:54 am
 
es saku, ka cīnos ar absolūto bosu, blaktīm. es daru nenormāli daudz. man nav dzīves. nu jau tā, ka tiek lietoti visi līdzekļi. viņas vkn neizdzīvos. Armands nav pa sīko.

tas, ka es nevaru rādīties ārā bez garajām piedurknēm un šalles, jo esmu sakosts, nu nahui. man nebūs nevienas.

MI piebilda, ka izklausās, ka arī nevienas meitenes. nu nahui. nevajag arī nevienas. true. kura gribēs, pieteiksies. es toč nepiesakos.

haha. plovu ej gatavot, un visas meitenes tev ir
 
 
18 September 2026 @ 01:16 am
 
Ko es darīju pa dienu? Vienu no lietām:
Es karsēju ar gludekli matraci, pacietīgi pa centimetriem, iznīcināt oliņas, sabēru smalkās devās diatometīnu apkārt gultai. izsmidzināju datorkēslu. Es nahui tā cīnos ar blaktīm.

Viņas mirs. Es apsolu. Izmazgāju visu tekstilu uz 60 grādiem vešenē.


Protams, pirms visam es izberzu visu kā Rammstein. jūs gribētu zivi kā vīru, tur nav atkāpes. ja es daru, tad lai viss nodeg.
 
 
18 September 2026 @ 12:03 am
 
Reiz es redzēju Lauvu. Tie bija krievi. Man sēžot uz apmales, pienāca puisis, vai ir ko uzpīpēt. No problem. Viņš tina ļoti ilgi. Es vēroju viņa beibi. Viss kakls tetovējumos. Viņa ļoti kautrējās. Viņa redzēja, ka iemīlējos. Es reāli iemīlējos. Viņi devās prom
 
 
17 September 2026 @ 11:20 pm
 
kā es gribētu jums rakstīt tekstus, bet nav ko. skan austiņas, agresīvs drum'n'bass. Noisia.
jāiet gatavot plovu, vai?

es gribu pist sievieti, ne gluži gatavot plovu. man vienalga kuru. tikai skaistu, viegli spalvotu.
/drum'n'bass/
 
 
17 September 2026 @ 10:03 pm
 
esmu jau sen citur. es klausos dažādu mūziku. bija Gusgus, tagad DM, es nevaru aptvert kā jūs mīlu
 
 
17 September 2026 @ 08:15 pm
 
esmu ērglis, Grieķenes mūķene apstipināja vārdos.
vistu kūtī. LND profesors teica, tātad plēsējs, jo ērglis starp vistām.

/Empty Skies - Kosheen/

man bija iespēja izpist to beibi. viņa gaidīja. fak, cik smagi par to domāt.

p.s. ne jau Grieķijas mūķene, bet komunalkā meitene gaidīja reālu drāzienu, un es tikai dzēru un skatījos YT, vispār nekādas uzmanības
 
 
17 September 2026 @ 08:05 pm
 
es gandrīz nelasu Goldie tekstus. vnk pieņem mani. es lasīšu visu tevi.

smejamies par Modern Talking. tad es vēl sapņoju par meitenēm, ap 80's beigām. tālāk, ejiet dirst. par mani tā interesējās, es ne par vienu.
 
 
17 September 2026 @ 07:41 pm
 
Pa reizei, kad mūsu tēta nav mājās, mēs ar bērniem ar rokām ēdam spageti ar sarkano maltās gaļas mērci pa taisno no galda. Tas, jāatzīst, nav tik šmucīgi kā varētu šķist - galdu no sākuma notinam ar pārtikas plēvi, tad ar foliju un visbeidzot katram šķīvja vietā ir viens cepampapīra gabals.
Man ir pilns instagrams (un feisbuks, un pinterests) ar ļoti daudziem vērtīgiem un mazāk vērtīgiem bērnu audzināšanas (un sevis audzināšanas) tipiem un trikiem, sākot no neordinārām plastilīna idejām līdz padomiem, kā izaudzināt pusaudzi, kas uzticas vecākiem. Un, nē, es nedomāju, ka tas viss ir lieliski un pareizi, bet tā nu es daru - visu ko pieseivoju, lai nekad vairs neatcerētos. Bet šito es neaizmirsu un relatīvi drīz pēc tam, kad es šo ideju - šļakstīgu makaronu ēšanu ar rokām no galda, jo tas, redz, ir kaut kas aušīgs un neparasts, ko darīt kopā ar vecākiem un kas radīs paliekošas atmiņas un jautrību, un vispār nebūs rāmjos, jā, ieraudzīju un tātad neaizmirsu, un piedāvāju bērniem itin drīz. Tētīti mēs no šī izslēdzām jau pirmsākumos (neparko nemūžam, viņš tāds ļoti tīrīgi klīrīgs), bet es, kam ir divu bērnu baby-led weaning rūdījums, nebijos nenieka un TJ, tolaik četri gadi, šo uzņēma sākumā ar neizpratni, bet vēlāk ar sajūsmu.
Arī šo reizi iniciēja TJ (pieci gadi), bet KT (divi gadi), īsi pirms vakariņām uzzinot, kas plānā, sāka jo gauži raudāt un kliedza: "Dakšiņu! Dakšiņu! Ēdīšu ar dakšiņu!!" Tā nu mēs ar TJ gardu muti sūcām iekšā mutē makaronus pa vienam, visādi smulējāmies un smējāmies tik ļoti, ka viņš, protams, beigās pievienojās un dakšiņu kaut kur nozūmēja un ēda vien ar rokām.
Nākamreiz grasāmies sarūpēt tos 70 cm garos spageti no Lidla, lai var šo pasākumu pacelt augstākā garākā līmenī.
Tags: ,
 
 
17 September 2026 @ 07:50 pm
 
Goldie, lūdzu, nopērc mani. Es esmu izsolē. Cenu nezinu

vienīgais nosacījums, lai tu arī ģībsti no Gusgus
 
 
17 September 2026 @ 07:27 pm
 
Tikai mani jūs nekad nesasniegsiet. Es neceļu zvanus ever. Šodien dāvināju klausules pacelšanu. Tā bija kārtējā nauda prasīšana. Ievadīju Aīdas valstībā. Neko nekad neko no manis nesaņems. Esat laimīgi, ka izdevās sazvanīt.

Sūtiet sms. Tad noteikti atbildēšu
 
 
17 September 2026 @ 07:12 pm
par mobilajiem telefoniem  
Lūk, tur esmu advancēts. Manam draugam pirmajam bija LMT, jau kādā 1996. Man nākamajam. Man bija tik dahujā naudas, ka pirmajam bija krāsainais ekrāns. Man lētie paziņas neticēja "viņam ir mobilais telefons?!" Man bija gadiem pirms viņiem labākais telefons. Es skatījos uz viņiem kā uz dzīvniekiem, viņi uz mani.

Mans numurs nav mainījies dekādes. Es esmu stabils. 29567535
 
 
17 September 2026 @ 05:47 pm
 
teksti attīstīsies, jo dzērums pieaugs.

man ar to pimpīti ir tā, ka es retas reizes gadās, ka 1x pieceļos pačurāt, un stāv tas sūds. es taču nevaru pat pačurāt, jo kanāli ir divi, katrs savam, un pačurāt nevar. kad fokusējos atlaist, tas sūds grib čurāt uz sienas. tāda ir puišu fizioliģija. jādabū pilnīgi zemē, lai pačurātu, neapčurājot sienas. un jauki, ka uz meitenēm, tikai čurāt podā, nekad ever.

Kristīne B ir teikusi, ka viss tas ir sūds, ārstējams ar zaļu staru. nu jā, es arī domāju, ka tās ir iedomas. ir jau arī fiziskas, bet ja man reāli stāv, klāt neesot, tad laikam citur ir hūnija. man pār to ir nulle teikšanas
 
 
17 September 2026 @ 05:06 pm
 
Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.

Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!”

Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt.
 
 
17 September 2026 @ 04:58 pm
 
Skaidrojums Black Robin.
Nu jā, parkour pa sienām, ko arī Eižens apliecināja komentārā (paldies!), redzējis mani klātienē. Tikai toreiz tas bija amfetamīns. Es reāli gāju kā duracell zaķītis. Arī uz redbull man netiek līdzi. Šodien, nedēļu nestaigājis, es knapi vilkos, kaut labā formā. Tas ir reāli smieklīgs skats, kad skrienu. Skriet man nozīmē vnk klibot normāla cilvēka ātrumā, neatpalikt, ne vairāk.
 
 
17 September 2026 @ 04:22 pm
 
Labvēlīgi dzērājiņi Latvijā ir welcome. Pārtikas veikalā viņiem pašiem bija kāda mise ar čeka pareizu izsišanu. Pieredzējušākā sauca jaunākajai: "Easy, šis ir pastāvīgais. Nāk vnm iedzēris, bet savējais."

Es atvainojos! (savā prātā, un ar izsaukuma zīmi), es pārsvarā esmu skaidrā. Bet nu jā, ja man ir nauda pārtikai, tad es izeju no mājas, reizi nedēļā. Un tad jau arī ir nauda, ko iedzert.
 
 
17 September 2026 @ 03:13 pm
nabadzīga freelance alkoholiķa sapņi piepildās  
Izgāju no specializētā apreibināšanās veikala Boozie ar acīm vortexā: Wow! Es samaksāju 89 eiro!
Jāsaka gan, ka tur bija arī tabaka un redbull. Visu plānu neatklāšu, tikai paslavēšu sevi, ka es pieņemu alko debesis un elli.
Mani nedēļas sākumā jau gaida darbs; tik atbildīgu kā pēdējā mēnesī neesmu sevi redzējis. Šorīt nespējis nogulēt ilgāk par 6:30, uztaisīju sev dienu, ka visas mammas priecātos. Ap 14:00 jau biju pamatīgi nostrādājies un noslēgumā bijis dušā. Mājās viss ir top notch, izpildīti pat virsplāni.

Jāiet otrreiz ārā, jau pēc pārtikas, soma bija pārbāzta. Vakarā būs plovs ar vistu, bet zivs gaumē.
 
 
16 September 2026 @ 12:45 pm
par principu as above so below  
Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above). 

Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta. 

Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi. 

Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu.

Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem.

Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?”
 
 
16 September 2026 @ 09:47 am
pārstāj publiski konspirēties  
Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.

Vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu iesaistīties un kļūt par parazītu ruporu (es to rakstu arī sev), ir psihiskā veselība. Kā gan fokusēties uz nākotni, ja tu pats to sev sabotē, ekspektēdams tumsu? Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti.

Galu galā gan parazīti, gan teorētiķi jau izsenis zina, ka visspēcīgākais cilvēks ir tas, kurš neļaujas savām alkām izplūst emocionālās reakcijās, izpildot savu manifestācijas rupora funkciju.