veltīts

par to ka vēlos tevi iepazīt ik rītus stāstu garāmgājējiem
arī tam pusmūža vīrietim kurš vienmēr izlaiž pastaigā kuci
bet pats atslienas pret laternas stabu un skaita meiteņu stilbus
viņam līdzās smēķējot saldēju pirkstus bet atmetu jau pēc trešā dūma

man nekad nav paticis pārāk kaltē rīkli un mēli pārāk maz sūruma
nonāk līdz sirdij ko naktīs mēdzu iemest ūdens glāzē kā jau protēzi
lai atvilgst un netraucē skaitīt mantru ka nemūžam ne par kādu samaksu
es nepielaidīšu tevi sev klāt mans klavieru skaņotāj

(kurš vienmēr atvāž vaļā un izjauc pa stīgai pa taustiņam vien)