Es vienreiz biju tādā atkarības centrā vai tmldz. iestādē, nu tas ir tieši jauniešiem domāts birojs, kur vērsties (es tur, protams, biju, kad mazākajās klasītēs veidoju projektu par narkotikām) un tur vienīgais jēdzīgais, ko pateica bija: "Visas narkotikas ir vienādi sliktas, labāk neko nelietot un viss būs kārtībā."
Īstenībā Latvijā nevienu neinteresē, vai kādam ir ar to problēmas vai nav. Un kaut kādu laucinieku stāsti "reiz es biju pamatīgi uzsēdies uz heroīna, bet laikus apstājos un tagad viss ir labi" nevienu neiedvesmo nelietot vai lietot mazāk. Vispār nekas nepalīdzēs, ja kāds kaut ko ļoti grib kaut ko darīt, tad to arī darīs. Pārāk daudz mītu par un ap to lietošanu, atkarības iestāšanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par heroīnistiem negribētu piekrist. Manuprāt, tieši aktīvā anti-heroīna propaganda skolās un intervijas ar lietotājiem apturēja heroīna epidēmiju 90to beigās. Vēl tagad atceros sapuvušo kāju džeku no "Nāves mušpapīrs". Bet par pārējo pilnībā piekrītu - neinformētība ir lielākā problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet paralēli tam Tu taču tik un tā aizdomājies, ka tā jau nenotiek ar visiem, ir jālieto reāli daudz, lai tā būtu utt.

(Reply to this) (Parent)