swimpis:
tu tikai nevienam nestaasti 

ulvs:
Ļoti iepatikās tumšā pasaules mūzika no Cul De Sac - Death of the Sun. https://www.youtube.com/watch?v=ix8oRhTya0Y
Viņu sadarbība ar amerikāņu primitīvistu Feihiju ir dievs https://youtu.be/yB2eM_M21FM?si=e8gyJXpTnfkdRuuV

zhagata:

Kaut kad sagribēju attaisīt Cibu, bet viņa - out of service. Laikam fjokla ar savu skaļo atpakaļatgriešanos kaut ko salauza :D Sabēdājos, ka liela daļa manas dvēseles, kas te ielikta, pazudīs nebūtībā. Gluži kā mana tīņu dienu fiziskā dienasgrāmata, ko nekādi nevaru atrast, un tagad nožēloju, ka neiznīcināju personīgi. Tajā rakstīju visu, bez filtra, tikai sev. Un vēl atceros, kā kūmiņš teica, ka sadzedzināja savas un es vēl pie sevis padomāju "ak dievs, sadedzināt? NEMŪŽAM!!!". Njā.

Nu vārdu sakot, Ciba atkal kaut cik darbojas, bet sapratu, ka te galīgi nav nekādas mūža garantijas, tāpat kā maniem blogiem, kas ir bijuši blogiem.lv, myspace.com, utt. Vesels lērums, kas zudis nebūtībā.

Sāku meklēt alternatīvas - un atradu jauku lietotni Diarium, ir gan uz app, gan datorā (datorā 15 eur mūža licence) un vēl var sinhornizēt ar mīļāko mākoņkrātuvi pēc izvēles. Tad nu brīvdienas pavadīju, pārkopējot manuāli katru savu Cibas ierakstu, no visiem žurnāliem (arī alter-ego :)). Sanāca absolūti negaidīts trip down the memory lane, gan par labām dienām, gan par sliktām, gan par to cik traks tīnis biju jaunībā. Maksimāliste :)

Un vispār ārprāts, sāku Cibu pirms 20 gadiem!!! :o

Un tā ir daļa no manis, tas, kas mani, līdz ar citiem dzīves notikumiem līdz šim brīdim, ir veidojis par to kas tagad esmu. Un ir labi, labi sanācis :) Man pašai prieks par to, kur esmu, un kā izaugusi - pat ja līdz šim brīdim vajadzēja vairāk gadus nekā es būtu vēlējusies.

Vārdu sakot, dublēšu ka šo ierakstu savā dienasgrāmatā, turpināšu meklēt savu veco, fizisko, un apsolīšu sev, ka rakstīšu biežāk. Nu vismaz reizi mēnesi - jo kā savādāk pēc tam pašreflektēt?

zhagata:

Gribu bezrūpīgas vasaras, kurās vienkārši vaibot ar kādu un klausīties mūziku, nu gluži kā šajā videoklipā. Un cik ļoti šie dziesmas vārdi ir mana Tēvreize:

requiem:
tātad tas teiciens par to, ja cilvēks grib ēst, tad viņš ir vesels, kaut kādā ziņā ir patiess. apbrīnoju cilvēkus, kas publicē savus brokastu portfolio, katras dienas apēsto maltīšu dienasgrāmatas, utml. es patiešām nespēju neko sev pagatavot. kādam citam? yes please, es uztaisīšu crepes suzette. lazanju, da jebko, tikai pasaki, bet manas brokastis ir tas, kas pagadās - maizes gabals, piparkūkas. Darbā ēdu roltonus. Tas ir vienkārši un man nav jāpūlās sevis dēļ. Un man ļoti žēl, ka es nemīlu sevi.

dienasgramata:
no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai"

dienasgramata:
DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt

zhagata:
Tā besī šitie manipulatori - uzdodu jautājumu Vai tu...? uz kuru var atbildēt ar Jā vai Nē. Bet atbildes vietā saņemu - nu mēs te jau par to izrunājām (un nē tie mēs neesam es un tu)... Dude, vnk atbildi uz tiešu jautājumu ar tiešu atbildi :D Tagad viņš dzīvos pārliecībā, ka atbilde ir sniegta, bet es nesdabūju ne jā ne nē :D