ulvs:
Darbs ofisā ir extended humiliation ritual (turpmāk: humrits). Kāpēc extended? Jo pamatu pamatā humrits ir katra cilvēka ikdiena, kurš lasa ziņas un caur loģiku/saprāta pozīciju cenšas analizēt pasauli, kas ar katru dienu kļūst arvien iracionālāka. Visvieglāk ir vecāka gadugājuma cilvēkiem, jo viņi ir staigājoši zombiji (labākā paaudze un eksplodētāji), kuri pilnībā izauguši pielāgota satura ekrāna ietekmē. Visgrūtāk ir jauniem cilvēkiem, jo viņos vēl nav nogalināta spēja just pasauli līdz kaulam, pieredzēt realitāti ar autentisku prieku un enerģiju (nerunāsim par bedrēm, kuras viņiem ir konstruētas, lai viņi ātrāk sapistos un kļūtu par vergiem-patērētājiem a ļa ("paskat, kādas krāsainas botiņas pa 200 EUR! visi cilvēki uz ielas domās, ka esmu top kekss"). Cilvēki pamatproblēma vispār slēpjas nepārtrauktā, fonā notiekošā analīzē par "Ko šobrīd citi domā par mani?", "Ko padomāja tas cilvēks, kas pagāja man garām un nedaudz noraustījās?". Zāles: sāc neskatīties uz cilvēkiem, kurus tu neekspektē redzēt (garāmgājēs nav tavs cilvēks miljonu pilsētā; viņš ir tava fokusa laupītājs).

Kāpēc darbs ofisā ir humrits? Uzdošu labāku jautājumu - kāpēc printeri, kas pirms 20 gadiem bija ok, tagad ir lielāki mēsli? Ok, lielāka iesp.nopelnīt kompānijai. Taču es zinu, ka pa relatīvi lētu naudu var uzražot relatīvi labu preci. Taču printeros ir iestrādāta sistēma, ka tie vislaik pišas, čakarējas, piš ofisa garu, jo, bļaģ, es tikai gribu izprintēt lapu un miers, pisties dirst uz savu būdiņu, turpināt strādāt. Bet printeris tev parādīs, ka tu esi sūds! Tu neesi pelnījis strādāt ar NORMĀLIEM DARBA RĪKIEM, jo TU NEESI NEKAS! TU ESI SŪDA VĒRTĪBĀ. MĒS ĀTRĀK ATRADĪSM TEV AIZVIETOTĀJU! Iedomājies, viscaur vēsturei cilvēce tiecās perfektēt sevi - uzlabot savus instrumentus, būt efektīviem katrā solī. Bet postmodernajā de-kon-stru-ē ērā lietas ir nedaudz pagrieztas ačgārni.

Spēļu teorijas zinātājs teiktu, ka, kamēr mēs, 99% parastie ierindas cilvēki, spēlējam spēli, kuras noteikumi visām pusēm ir saprotami, tikmēr 1% (tie, kas tur savā azotē lielāko daļu pasaules resursu) spēlē hiperspēli. Hiperspēle no spēles atšķiras ar to, ka viena puse uzskata, ka tā saprot noteikumus, taču otra puse apzināti pirmo pusi tur tumsā par niansēm, lai viņi nespētu to, ko spēj 1% - spēlēties fondu biržās, izmantot banānrepubliku pakalpojumus, lai paslēptu savus patiesos ienākumus, nemaz nerunājot par tādu zemisku netaisnību kā naudas ziedošana cēliem mērķiem. Diez uz planētas vēl ir kāds dalbajobs, kurš domā, ka, kad miljonārs ziedo naudu dzīvnieku glābšanai, viņš to dara ar siltiem nolūkiem? Nē. Viņš to dara, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus, kas tiek piešķirti, atkarībā no ziedojuma apjoma. Varbūt vienīgi tāds miljonars būs filantrops no sirds, kurš savu naudu ir ieguvis dzīvē vēlāk un nevis sava dehumanizējošā grainda ietvaros, bet kaut kā citādi - tā, ka ceļā netika izvarots viņa humānisms.

*Bagātākajiem 10% (800 000 000 cilvēki) planētas ZEME iedzīvotāju pieder vairāk nekā 3/4 no visiem planētas Zeme materiālajiem resursiem, atstājot atlikušajiem 90% (7 500 000 000 cilvēki) iespēju sadalīt atlikušos 25% resursu savām vajadzībām. Ir izaugušas vairākas paaudzes jaunu cilvēku, kuri pamatoti nicina bērnu eksplodētāju paaudzi- pirmo paaudzi Rietumos pēdējos 100 gados, kas pasauli nākamajām paaudzēm atstāj nabadzīgāku nekā, teiksim, izcilākā paaudze atstāja viņiem. Par šo pēdējo teikumu es vēl strīdos ar sevi, bet viss pārējais ir teju postpostmodernās ēras komonsenss.

Humriti eksistē uz katra soļa. Humriti ir paredzēti, lai samazinātu pilsoņa pašcieņu. Kāpēc jāsamazina pašcieņa? Jo cilvēks, kurš sevi ciena, ir teju neizskarams. Viņam ir tā nepieciešamā ugunssiena - "Hei, es apzinos to, kas es esmu, to, ko es varu pienest pie galda, tā kā iesaistīties šitajā visā ir zem mana potenciāla un prasmēm."


P.S.
Dies, paldies tev par iespēju strādāt tik burvīgā darbā, kur es varu brīvbrīžos (un to ir daudz) netraucēti attīstīt savas prasmes vai vienkārši pastaigāties pa burvīgo rajonu, pafotografēt mākoņus un ēkas. Man maksā maz, taču ikdienā mana pašcieņa lēnām nenoārdās dažādos humritos - un pat, ja mani kāds klients vēlas pavilkt uz leju, es viņam nedodu šo iespēju, tai brīdī speciāli iztaisnojot stāju, plecus, nostādot zemāku balsi un, ieskatoties klientam acīs, uzdodu jautājumu: "Kas tagad notiek? Pastāsti, lūdzu, kas tagad notiek?"

dienasgramata:
LA.LV Kalētu pagasta iedzīvotāju padomes sanāksmē pašvaldības Komunālās pārvaldes strādnieks piekāvis Rucavas un Dunikas apvienības pārvaldes vadītāju

ulvs:
Ar kādiem vārdiem tu nogalini savu iekšējo bērnu?

Kurus vārdus tu lieto, pēc ko paušanas zūd tava spēja atrasties nepārtrauktā dzīves apbrīnas/svinēšanas stāvoklī?

ulvs:
Ja es iemācīšos The Jesus Lizard "Here Comes Dudley" TO disonanto rifu, ko radīja ģitāras dievs Dveins Denīsons. Tuto jaunskungs to nospēlē normāli no 24. sekundes. Ja es to iemācīšos.

ulvs:
Mazliet par padomju kičīgāko, grūvīgāko, no vienas puses tumšāko, no citas - gaišāko mūziku pasaulē. Konkrēti par 2 spēka albumiem (power-albums as in "music too huge to be contained within an album - thus universe"). Biedri, esat klausījušies šos 2 albumus? Ja nē - es nevaru ieteikt. Tas ir absurds ieteikt citu universu. Es pastāstīšu, ka eksistē kas tāds, lai brīvā garā varat eksplorēt, ja ir nepieciešamība pēc kaut kā tik Dziļa un Autentiska, un ar mūsu puses tumšo vibrāciju.

Mans top 10 dzīves albums ir ukraiņu grupas IVANOV DOWN 1991.g. albums "BEST URBAN TECHNICAL NOISES". https://www.youtube.com/watch?v=YT2bzJTHgls

Jēzus Svētā Marija - tā mūzika ir absolūtais DADA. Mūzika it kā balstās tādā post-new-wave postpankā, kas nācis nevis no izlaizītā rietumu andergraunda, bet gan visdziļākajiem padomju džungļiem. Tāpēc katra skaņa, katrs vārds - tas ir kā piemineklis pats sev. Šis albums arī ir vienojošais (līdzi kā Slint un Shellac albumi) starp mani un citiem frīkiem, kas mūsu vidē/apriņķī (Daugavieša, L.Ziemeles, Simanoviča, Uģa (resnā alkāna) viens no dzīves definējošajiem albumiem). Džons Pīls bija uz dirsas, kas izdzirdēja šito. Tā mūzika izklausās vienkārši tā, it kā nedaudz rakstīta uz citas planētas. Un te pēkšņi no 16 minūtes izlec tāda dziesma kā "Glaza (eyes)", kur liriskā tēma ir "nekad, nekad neskaties man acīs, nekad necenties izurbties man cauri ar skatienu". Vienkārši tāds blackened experimental post Victor Coy ;D

Ivanov Down albums ir viens no tiem, kur nav tādu dziesmu, kuras gribas izlaist. KĀ VAR DABŪT TĀDAS TEKSTŪRAS UZ ĢITĀRAS?! Kā var dabūt tādu skaņu!?!? GIMMIE GIMMIE GIMME MORE IN MY VEINS. Vnk paklausieties piedziedājumu dziesmai, kas sākas no 24:24. Vnk vāāāāx, kas tās par tekstūrām?! Kas tā par maģiju, bļe :D :D :D

Otrs ir nesen atklātais Ļetova (ex-Pilsoņu Milcija līderis) Егор и Опизденевшие - Сто лет одиночества (1992) - albuma nosaukums "Simts vientulības gadi" (mājiens uz Markesa leģendāro grāmatu - ja kāds to nav izlasījis, arī tikpat obligāta lasāmviela kā šis albums klausāmviela; es vēl tagad atceros tās tirpas, kas nepameta, izlasot pēdējo lapu. Kaut kā īpaši mīlu literatūru, kur pēdējā lapa, pēdējais rakstītais ir kaut kas tāds, kas tevī iegraužas līdz kaulam, līdz DNS dzīlēm un kaut ko tur pieregulē).

Pilsoņu Milicija (Goroždanskaja Oborona) bija eksperimentālais postpanka/noiserock projekts no Sibīrijas (80tie). Savukārt šis jau ir nobriedis Ļetovs - ar nenormāli potentu balsi, vienkārši super asprātīgām lirikām, nedaudz atblāzmas no folka un estrādes (krievi citādāk nevar), taču pamatā visam tas pats pancīgais draivs un enerģija, kas pavadīja visus viņa iepriekšējos ierakstus. Man šis albums labāk palīdz atklāt krievisko dvēseli, ko man ir grūti brīžiem sagremot tāpat, nedzirdot šādus dižgaru piemērus no viņu skolas. Tas liriskums, tas delivery, tas draivs! Vienkārši kaut kas ļoti silts, intīms un patiess. https://www.youtube.com/watch?v=Xvy0IUwSW4k

ulvs:
Rīt eksplorēšu šīs abstraktās arpēdžijas https://www.instagram.com/reel/DbVxw-Suzp4/?igsh=MW5vc2w2MDBtN3Nwdw==

ulvs:
IZMANTO PUTNU BALSIS

IZMANTO PUTNU BALSIS

IZMANTO PUTNU BALSIS

ulvs:
Nav lielāku sūda brāļu par politiķi un vecu mūziķi, kurš joprojām gozējas savas vecās saules gaismā.

ulvs:
Esmu uzsēdies uz Bastro un Rododendra. Viena veca, viena svaiga grupa. Bet abas ir ārpus laika.

slepkava:
Nez, šis stāsts bez lielas bravūras, tāds savādāks. Nu jau kā gadus 15 neesmu iekūlies situācijās, kad būtu kāds pielietojis fizisku spēku pret mani vai es pret kādu, kur iepriekš tas nebūtu norunāts.

Svētdien futbola spēles priekšvakarā 17os vakarā, lai visi saprastu, ka ir ļoti gaišs, devos nopirkt dažus alus, lai finālspēle būtu baudāmāka un acu priekšā notika ļoti savdabīgs incidents. Man pie mājas apļveida krustojumā, tuvāk izejai stāv pelēks BMW automobīlis, aiz viņa auto marku neievēroju, iespējams Toyota vai Skoda ar taksista uzlīmēm. Pēkšņi no tā takša auto izlec kungs gados, skaļi aurēdams dodās BMW virzienā un rauj otras mašīnas durvis vaļā - šajā brīdī es domāju, ka incidents beigsies, ka abi viens otram paraustīs drēbes un tad jau izkliegušies dosies tālāk. No BMW izkāpa spēcīgas miesas būves čalis un atbildēja uz durvju raušanu ar ļoti labi nostādītu sitienu, kas apmaldījušos kungu nolika uz asfalta vienā sitienā. Kungs piezemējās ar pakausi uz asfalta un neizrādīja vairs dzīvības pazīmes.

Šajā brīdī man radās jautājums, kā es šeit iepinos!? Nenormālas bailes, ko darīt, bet es vienkārši turpināju doties veikala virzienā..

ulvs:
Ļetova ansamblis - Sākumā bija vārds (1992.g.). Tā ir skaista dziesma. Ļoti patīk ritma sekcijas akcenti un akordu progresija - vienkārša, bet efektīva.

ulvs:
Klausies grupu Rododendrs, nenožēlosi. Pirms 2 mēnešiem izdotais albums ASCENT EFFORT. https://youtu.be/q1LQEofO8dk?is=TXiXPrJn-l9OIDJe

ulvs:
Tiekās šo piektdien Sarkandaugavas kulta vietā “Jumts (aizbraucis)”. Uzstāšos ar improvizatīvu mini-lekciju par realitātes dekonstrukciju, ko pavadīšu ar savu eksperimentālo, introspektīvo ģitārmūziku, spēlējot to caur savu unikālo gear. Bez manis būs dzirdama Simona K (pasākuma tēvs), Dzintara Brieža (mikrotonālo instrumentu šūnskanis/slīdskanis izgudrotājs) un aktuālā komanda Normal25 (ceru, ka nesajaucu nosaukumu, pretēji kopētājmaitām esmu godīgs, visu rakstu ar roku).

ulvs:
Pirmo reizi mūžā pieteicos uz bezmaksas dzirdes pārbaudi. Ja interesē, google AUDIOMEDIKA (Stabu 2A).