Viena mana draudzene "saņēma" naudu tieši tajā valūtā un žīmēs, kādā bija iztēlojusies. Strādā labi, ja tiešām var noticēt un paļauties.

Pašai bijis tā, ka palūdzu naudu, bet kad tā sāk "nākt" nodomāju - "tas taču nevar būt tik vienkārši!" un nauda pārstāj nākt. Viegli jau teikt "ticiet"! Izrādās arī šajā procesā ir jātrennējas :)

(Reply to this) (Thread)

jāmāk tāā atslābt un paļauties...mmmm vienkārši iegribēt un ļaut ar tevi tam notikt. tieshi tik naivi un vēl naivāk;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja varētu to sajust tā pilnībā, lai paliek atmiņā priekš nākamajām reizēm. Man šķiet, ka ar vienu reizi pietiktu, lai pilnībā to izbaudītu un tad jau paļaušanās un uzticēšanās "māksla" būtu rokā.

Tā droši vien tāda laba sajūta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaa,sajuuta tieshaam,ka kaads ruukjiitis noliek, bet esmu pamaniijusi - tieshaam taa ira, ka ja viena lieta shitaa atgadaas, tas uz shitaas te baazes ir paljaaviiba naakamreiz lielaaka ;)

(Reply to this) (Parent)