Migalkas un bubamara

"Leo bija citās domās. Viņš nekad nebija uzskatījis, ka ir tikpat drosmīgs kā Verners, kas plānoja piedalīties pretošanās kustībā. Tur bija vajadzīga drosme un stipri nervi, bet Leo trūka gan viena, gan otra.
Naktī pēc šī evakuācijas mēģinājuma viņam sākās drudzis un murgi, Leo gulēja gultā un kliedza. (..) Šī nakts droši vien bija arī zināms pagrieziena punkts Leo Morganam. Karš vēl nekad nebija licies nopietns drauds pirms šīs neizturamās nakts, kad murgu halucinācijas rādījās visā savā derdzīgajā ļaunumā. Pēkšņi karš bija kļuvis par realitāti.
Viņš sameklēja mazo brošūriņu Ja sāksies karš un slepeni to izlasīja, kad bija pārnācis no skolas un mājās bija viens. Karš tur bija attēlots kā kaut kas tāds, kas var sākties jebkurā brīdī, kas nebūt neattiecās vienīgi uz varonīgiem karaļiem pirms piecsimt gadiem. Katra mēneša pirmajā pirmdienā tika pārbaudītas sirēnas uz jumtiem, un viņš saprata, ka karš sāksies kāda mēneša pirmajā pirmdienā, lai gan visā pilsētā nebija neviena, kas trauksmes signālus uztvertu nopietni. Kāda briesmīga atziņa! Leo jutās nežēlīgi vientuļš savās bezgalīgajās bailēs.
Viņš iemācījās Ja sāksies karš pilnībā no galvas un droši vien pārzināja to labāk nekā Verners. Bija vairāk īpaši attēli, kas viņu satrieca visā savā vienkāršībā, to starpā māte, kas ģērbj savus bērnus, kad skan trauksmes gatavības signāls. Māte velk kurpīti vienam bērnam, otrs jau stāv apģērbts pie mantu saiņa. Viņi gatavojas doties uz patvertni. Leo nebija ne jausmas, kur būtu jāskrien, ja sāktos karš, viņš pat nezināja, kur atrodas patvertne, ka vispār tāda ir: šī dilemma iemācīja viņam baiļu dziļāko izjūtu.
Kad zviedru valodas skolotājs ieraudzīja dzejoli Exkursion, viņš uzreiz saprata, par ko patiesībā runā Leo, ka zem caurspīdīgā dabas romantikas slāņa slēpjas gandrīz vai paniskas bailes par cilvēka neaizsargāto trauslumu. Cilvēks pret sevi ir izturējies tik slikti, ka tagad jārok bunkuri un dziļas alas kalnos, lai rastos neliela iespēja izdzīvot pašam no sava ļaunuma.”