From: keikoo	Date: 3. Septembris 2008 - 23:34		(Ieraksts)

hmm...mja.
Skatoties un klausoties visu šo kņadu, gribu piebilst tikai to, ka es izvēlos savus darbiniekus pēc tā, lai viņi būtu speciālisti SAVĀ (man nepieciešamajā) jomā. Tas arī viss - par to es viņiem naudu maksāju. To, ka viņi neprot līdz galam izdarīt to, ko no viņiem prasa un to, kas viņiem būtu jāzina, neatsvērs tas, ka viņš māk atpazīt un nosaukt no galvas visas pasaules tējas šķirnes, JA amatam, kurā viņš tiek pieņemts, ar to ir tik pat liels sakars kā strausam ar štrumbantēm. Tas par to visu protu, visu māku. That's all.

P.S. nē, paldies - jūsu komentāri zem šī nav nepieciešami.

	From: samantta	Date: 3. Septembris 2008 - 23:39		(Ieraksts)

lai gan komentāri aizliegti, tomēr piebildīšu - cik dažādi darbinieki, tik dažādi darba devēji. tā ir katra paša izvēle, ko savā darbā pieņemt.
tikai žēl, ka mēs visi uzreiz nepiedzimstam par konkrētiem sava aroda speciālistiem un uzreiz arī nedabūjam darbu savā jomā ar garantiju.
žēl, ka cilvēkiem nākas pārkvalificēties no vienas profesijas uz otru, kad viena vairs nav pieprasīta. ja visi darba devēji būtu tādi kā Tu, tad daudziem cilvēkiem nebūtu darba.
Arī šeit vairs atbilde nav nepieciešama.

	From: keikoo	Date: 3. Septembris 2008 - 23:43		(Ieraksts)

būsim kviti.
Tā kā ir skaidrs, ka īpaši lielas darba pieredzes Tev nav, nemaz nerunājot par uzņēmumu vadīšanu, tad uzskatīsim, ka Tev vēl daudz dzīvē priekšā, ko macīties. Vēlu veiksmes un izturību! :)

	From: samantta	Date: 3. Septembris 2008 - 23:46		(Ieraksts)

Paldies.
Darba pieredze man ir pietiekami liela saviem gadiem, tikai diemžēl tieši savā jomā.
Un uzņēmuma vadīšana patiešām ir augsti plaukti ap kuriem negrābstos :)

From: spirit	Date: 4. Septembris 2008 - 00:10		(Ieraksts)

ir dažādas politikas. uz darbu vērsta, uz darbiniekiem vērsta un ko vēl tur psihologi izdala un neizdomā. neviena nav nepareiza, tikai rezultāts tiek sasniegts dažādi. diemžēl neesmu augsta līmeņa vadītāja, tādus manuprāt, cilvēkresursi interesē tikai patēriņu-peļņas līmenī, bet mana pieredze rāda, ka aktīvu un atvērtu cilvēku var ļoti ātri apmācīt, ja cilvēks pēc dabas ir tāds, kas ieurbjas un interesējas. Būs daudz vairāki, interesantāki problēmrisinājumi un lielāka atdeve nekā no 100kārtīga specuka, kas sēdēs un klusām darīs savu darbu. Pie tam tie "darbā izaudzinātie speciālisti" parasti orientējas darba sfērā daudz labāk. BET vienmēr ir bet un viss atkarīgs no profesijas, nozares un tūkstots citiem faktoriem, protams :) Tieši tāpēc mūsu ir tik daudz un mēs esam tik dažādi. Es uzskatu, ja ir foršs kolektīvs būs entuziasms, būs interese, būs atdeve. Tomēr es negalvoju, ka dzīves laikā mans uzskats nemainīsies. Patiesi, ir vēl kur augt un ļoti :) atvainojos, par to, ka tomēr izklāstīju savu filozofiju.