Švābu zeme, Štutgarte

Man bija tas prieks un laime divus gadus nodzīvot Štutgartes pakājē. Te būs dažas lietas, ko ieteiktu tūristam.

īsam ieskatam. Vācu dienvidgals skaitās Vācijas labi pelnošais reģions, jo to par mājvietu sauc vairāki lielie koncerni. piemēram, Mersedess, IBM. V-Dienvidos cilvēki saņem gadā 13 algas. trīspadsmitā tiek izmaksāta prēmiju veidā uz Ziemassvētkiem vai arī dalīti - puse vasarā un puse ziemā. Algas ir augstākas kā vidēji pārējā Vācijas daļā. taču tā ir ļoti katoliska zeme un ierasts, ka sieviete nestrādā, bet audzina bērnus. Bērnudārzi pieejami tikai bērniem no 3 gadu vecuma un tikai uz pāris stundām. Lai gan pastāv uzskatas, ka vidusskolas(13 gadi) eksāmeni Baden-Württemberg ir visgrūtākie visā valstī, stundas beidzas vidēji ap 12-13 dienā arī lielajiem bērniem. un tikai vienreiz nedēļā mācības notiek arī pēcpusdienās. siltas pusdienas skolā nav pieejamas, tās tiek ēstas mājās.


Lai gan daba un tradicionālā arhitektūra tur ir ļoti skaista un algas lielas, tomēr ne es, ne mana ģimene nespējām tur iedzīvoties. Švābi ne tikai runā nesaprotamā vācu valodā, bet arī ir noslēgti un reizēm pat naidīgi noskaņoti pret iebraucējiem (ļoti augsta iebraucēju koncentrācija reģionā).

autocienītāji Štutgartē var izvērsties - iesaku apskatei milzīgo Mersedesa muzeju.


otrā pilsētas pusē ir arī Porsche muzejs, kas atšķirībā no Mersedesa muzeja ir par brīvu. turklāt laicīgi piezvanot un piesakoties ir iespējama ekskursija arī caur ražotni.

Pilsētas vidū plešas milzīgs parks - Schloss park. kas sākas pie vecās pils, netālu no iepirkšanās ielas König straße. Parks, kur pastaigājas pāvi un arī citi mazāk eksotiski putni, ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. blakus atrodas muzeji, teātri. vasaras laikā katru ceturtdienu parka centrā pulcējas skrituļslidotāji. Nepieciešamais aprīkojums - ķivere un aizsargi un Tu kopā ar citiem vari doties satiksmei slēgtajās Štutgartes ielās.
Pils parka dienvidu daļā atrodas burvīgs Zoodārzs, kas ir arī botāniskais dārzs. neesmu baigais dabas draugs, bet milzīgās siltumnīcas ar visu krāsu un lielumu fuksijām mani pamatīgi iespaidoja. un tad vēl žirafu race un lielie draudzīgie baltie lāči aiz stikla un rotaļīgie roņi - super-duper forši.

metro līnija S1 aizvizinās Jūs ārpus pilsētas uz Plochingen, kur iespējams apskatīt vienu no slavenajām Hundertwasser mājām.


Netālu no Štutgartes (dienvidu virzienā) sākas Švābu albi (nejaukt ar Alpiem). Latviešu valodā šim kalnu veidam nav nosaukuma, tiek tulkoti kā kalnu ganības, bet tas nav precīzi. Albi ir kalnu sistēmas, kam augša ir plakana un tie ir tik lieli, ka augšā pietiek vietas vairākiem ciemiem vai pat pilsētām. visskaistākā ir Albkante - vieta, kur albi sākas.

Albkanti vislabāk novērot no augšas - kādas pils Hohenneuffen vai Teck vai arī lidojumā, kas nav nemaz tik nereāli - albu piekājē ir daudz planieru lidlauku(augšupnesošo kalnu gaisa strāvu dēļ), un nedēļas nogalēs piloti labprāt veic arī viesu lidojumus, turklāt bieži vien par simbolisku maksu.

Kas neaizraujas ar dabas pētniecību, tas droši vien atradīs sev, ko tīkamu brendu outlet pilsētā Metzzingen(www.metzingen-best.de). uzreiz gan saku, ka dēļ divām blūzītēm vai vienas žaketes, tālo ceļu mērot nav vērts. dārgie brendi ir lētāki, bet ne tik lēti :)

Comments

Kad plānoju pagājušās vasaras braucienu, daudz netrūka, būtu pieķēris arī Švābu zemi klāt, bet sanāca mazliet par daudz. Un par albu izskaidrošanu paldies, es nekādi nevarēju saprast, kas kopīgs Schwabische Alb un Frankische Alb. Tiesa, par albu nosaukumu ir arī versija, ka tas cēlies no latīņu 'albi', kas nozīmē balts, jo šajos kalnos ir liels kaļķakmeņu un krīta īpatsvars.
interesanti - to "balto" versiju nebiju dzirdējusi, bet tā ir ļoti ticama, jo Švābu albos ir ļoti daudz raktuvju un putekļi lielu apkārtnes daļu ir nokrāsojuši baltu.

albu pilsēta, kas man patīk visvairāk ir Bad Urach - pati pilsēta ar tradicionālo arhitektūru ir lejā, bet kalni visapkārt. ir vairākas vietas ierīkotas, kur var uz pilsētu lejā paskatīties. Bad Urach arī ir slavena, jo tur ir radies švābu kriņģelis - Brezeln. vietējais karalis uzdevis kādam uz nāvi notiesātajam uzdevumu izgudrot maizi caur kuru trīs reiz saule lekt, tad dos viņam brīvību.
Jā, nostāstus vācieši prot izmantot, lai piesaistītu interesi :)
nu ar vāciešiem te nav nekāda sakara. drīzāk amerikāņiem, kas uzķēra, ka labi stāsti uzlabo pārdošanas rādītājus.

pirms daudziem gadiem strādājot ar amatniekiem, meklējām veidus kā viņiem sevi labāk pārdot. nu taisa tur onkulis podus, smukus podus, arī izturīgus, bet pārdod ... nu tā... toreiz dažas gudras galvas izdomāja, ka jārada teiksmas. it kā letiņiem ir tādu daudz un katrā apvidū var atrast kādu vecu teiksmu, bet nē - podniekiem tā likās kā māžošānās, ka tagad stāštīs, ka viņš no velna nosviestajiem māliem or smth taisa ugunsizturīgus podus.
Nu vienalga, kurš to izdomāja, bet darbojas diezgan labi :) Bet tie podnieki riktīgi latvieši, nopietnie tādi, nestāstīs tak pekstiņus par nopietnām lietām :D
nu kādi tur pekstiņi, ja runa būtībā runa ir par izdzīvošanu?

Jūlijs 2015

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba