bezgalīgais stāsts

neziniitis:

Pamostas tumšā vietā.

Kas, kur, kāpēc, kā, kādā veidā pamostas jāizdomā nākamajam rakstītājam (nav obligāti jāatbild uz visiem šiem jautājumiem). Tad vēl nākamais turpina stāstu. (utt)

Lieciet savai izdomai sarosīties!

cannibalsmith:
(Cik garus posmus rakstīt? Pieņemsim, ka galvenais varonis ir humanoīds. Ir svarīgi piezīmēt, ka sākotnējie posmi noteiks kas un kāds, un kur ir varonis. Choose wisely! ;) )

Esmu gulējis uz cietas pamatnes. Pieraušos sēdus. Visapkārt tumšs un vēss. Valda pilnīgs klusums - varu dzirdēt savu elpu un sirdspukstus. Kur es esmu? Kā es šeit nonācu? Kas es esmu? Galvā tāds pats tukšums un tumsa kā visapkārt.

neziniitis:
Pataustos sev apkārt. Ar tausti nav nosakāms, cik lielā telpā atrodos, bet bļaustīties galīgi negribas, kas to lai zin, starp kādiem mošķiem atrodos. Galvā sāk pazust migla, un parādās pirmās atmiņas, bet tas tagad nav svarīgi. Svarīgi ir noskaidrot, kur esmu. Pataustos atkal apkārt. Tikai ciets pamats, laikam no akmens veidots. Sāku aptaustīt arvien lielāku teritoriju sev apkārt, beidzot atrodu savu loku un bultas, zināju, ka tās ir kaut kur tuvumā.