tā, mēģināju 2 reizes.
It kā pēc konsistences sanāca, tomēr nav īstās ar ko salīdzināt.
Ar kafijas dzirnaviņām ir ļoti vienkārši - samalu līdz samaltais pats sāka ķept kopā,
pieliku klāt eļļu, un ar rokām samaisīju.

Pirmajā variantā vēl grauzdēju, bet tur es laikam pārgrauzdēju par daudz - bija vēl zeltaini brūnas, bet garša bija pēc deguma. + izmantoju maisīšanai parasto blenderi, kas ir diezgan bezjēdzīgi, jo samaisīt var ar rokām.

Iesaku pamēģināt. manuprāt, kafijas dzirnaviņas un blenderis ir tie rīki, bez kuriem nevar iztikt. (kaf. dzirn. - smalcināt kanēļa standziņas, indijas, ciedru riekstu mērcēm, linsēklas)

2 lietas, kurās es nofeiloju, un būs jāmēģina vēlreiz :
man liekas, ka manējās sezama sēkliņas nostāvējušās jau vairākus mēnešus un vairs nav derīgas, būs jānopērk jaunas, jo šīm, kad veselas it kā nekas, bet samaltas liekas 'rancid'.
un pielēju extra virgin olīveļļu - totāli nepareizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o! tad es meklēju dzirnaviņas. :)
re: rancidity, jā, tā arī mūsmājās bija, kamēr atkodām "vainīgo" vairāku ēdienu ne gluži perfektā garšā. & grauzdējot iesaku uz ļoti lēnas uguns & ar plānu (teflona vai tml.) pannu, ik pa laikam noņemot nost no uguns, jo ar karstumu vien no pannas pietiek, & tas ir acumirklis starp tieši laikā & sadegušajām sēkliņām...
malacis! :)

(Reply to this) (Parent)