| Turku kulinārijas kursi 2 |
[3. Mar 2012|22:11] |
Šodien kņibinājos ar mazajiem turku pelmenīšiem Manti - jau ēdot nojautu, ka lai tādus uztaisītu, ir jābūt gandrīz juvelierim (jo tie nav nekādi pelmeņi, bet knipucīši ar gaļu iekšā), un šodien es par to pārliecinājos. Bet tas bija burvīgi.
1,5 stundu kņibinies, runājies ar pārējām meitenēm, un beigās arī ēd tos gardumus. Tos pasniedz iejauktus jogurtā un to tad vēl pārlej ar salčas-piparmētru mērci.
Un jau pēc šīs pieredzes man likās - šīs ir debesis, bet es kļūdījos.
Jo tikai pēc Manti pagatavošanas mēs ķērāmies klāt īstajai "debesu maizei" - mannai - un gatavojām no tās elementāru desertu. Vienkāršs pagatavošanā, bet debešķīgs rezultāts. Kā jau katram turku ēdienam, arī šim ir variācijas, bet nu pamata versija ir šāda:
Ņem pannu, kur liek 2 ēd.karotes sviesta un izkausē. Tad pievieno 1/2 glāzi mannas un uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot, apbrūnina. Kad manna ir tāda zeltaini brūna, tad pievieno 4-5 ēd.karotes cukura (var vairāk un var mazāk - pēc garšas) un apmēram tik pat daudz ūdens, maisot to visu sabiezina. Kad masa ir viendabīga, tad liek trauciņos. Var pārliet ar kādu sīrupu, ja vēl gribas.
Var gūglēt pēc nosaukuma Irmik Helvasi un parādīsies vairākas receptes arī angļu valodā. Piemēram, http://www.turkishcookbook.com/2005/04/semolina-dessert_18.php.
Kas man pie tā deserta patīk?
1) vienkāršās izejvielas, kas vienmēr ir mājās;
2) cukuru var dozēt un tas deserts var būt "veselīgāks" un "mazāk veselīgs";
3) to uztaisīt ir vienkāršāk kā pankūku mīklu uzjaukt.
Kad es pārvākšos uz centru (tas būs dikti drīz) un kad jūs nāksiet ciemos, prasiet, lai es jums pagatavoju šo. |
|
|