| Šķiršanās |
[27. Sep 2008|11:25] |
| [ | Klausos |
| | Burlap To Cashmere - Basic Instructions | ] |
Labs sestdienas rīts. Ir gan dažas lietas, ko gribētos citādāk, bet ir labi. Vakar izlasīju vienu interviju ar mūziķi, kura ir kristiete un kā viņu uztvēra pēc šķiršanās no vīra. Intervijas virsraksts bija "Happily Even After". Un mani kaut kā neatlaiž domas par šķiršanos baznīcā. Man nav viedokļa, pagaidām es tikai domāju. Kim Hill sacīja, ka šķiršanās ir laulības nāve, tāpēc ex-laulātie dažreiz no draugiem un līdzcilvēkiem sagaida tādu sērojošu atbalstu. Baigais amerikānisms vai American way of thinking, bet kaut kas tajā aizķēra. Nezinu, kāpēc par to domāju - personīgi nav aktuāli un arī draugu lokā visi ir vai nu jaukās attiecībās, kuras neturpināsies laulībā, vai ir laimīgi precējušies un nekas neliecina par to, ka varētu būt citādāk, vai arī vienkārši ir vieni.
(trūkst pārejas)
Vakar 2 stundu laikā atradu rudens apavus. Dārgus, bet ērtus un vieglus (kā istabas čības pēc svara), ar 2 gadu garantiju, kas varētu nozīmēt, ka viņi tik ilgi arī būs valkājami. |
|
|
| Vēlmes pret iespējām |
[27. Sep 2008|14:56] |
Ir tādas brīvdienas, kad negribas nekur iet, nevienu satikt, gribas klusumu mājās un mieru, bet viskaut kas ir sarunāts un atcelt būtu grūti un nepatīkami, tāpēc nedaudz pret savu gribu eju visur, satiekos, izklaidējos un dzīvoju nost. Un parasti jau ir dikti forši. Un tad ir tādas nedēļas nogales kā šī - kad gribas kaut kur iet, satikt draugus, paziņas un nepazīstamos, bet neviens negrib vai nevar ar mani nekur iet, un vienai negribas un tad es pret savu gribu sēžu mājās un skatos TV, ēdu kaut ko garšīgu un refrešoju SC ik pēc 15 minūtēm.
Un ir tādas brīvdienas, kad es nezinu, ko es gribu, un tad arī tādu - nezinu ko - dabūnu. Un ir labi. |
|
|