Aiz raujošā rutīna
Aiz raujošā rutīna
- Par korelācijām
- 5/31/12 12:43 pm
- Tā arī neesmu sapratis kādēļ pie mums nacionālisms tik bieži korelē ar homofobiju.
Geji un lezbietes pēc noklusējuma ir cittautieši vai viņu problēma slēpjas tajā, ka tīri fizioloģiski nav spējīgi dzemdināt jaunus nacionālistus ?
-
12 commentsLeave a comment
- Veikala romantika
- 5/16/12 01:37 pm
- - Labdien, vai šis siers ir garšīgs ?
- Jā, jā, svaigs un garšīgs, šodien atvests.
Manā dzimtajā pusē veikalu pārdevēji bija kolorītas personības. Bija tāds bārdains onkulis, vārdā Miervaldis, kurš padomju laikiem beidzoties kļuva par geju un dzīvoja pierīgā izraktā smilšu bedrē. Bija arī pārdevēja Vita, kura labākos gaļas gabalus slēpa zem letes, un paralēli veikala biznesam pa kluso tirgoja točku. Viņai vienīgajai visā miestā bija videomagnetafons un adoptēta meita, kuru viņa sita. Ciema iedzīvotāji bieži mēdza uzturēties veikalā, lai uzsistu klaču, vai vienkārši pakavētu laiku.
Tagad lielveikali laika ekonomijas un optimizācijas procesa ietvaros komunikāciju ar pārdevējiem minimizē līdz pieklājības frāzēm un summas nosaukšanai. Mazie veikali pamazām izmirst, tikai retais nostaļģijas māktais Rīgas iedzīvotājs tajos ieklīst meklējot 20 gadus vecu atmosfēru un iepirkšanās rituālus.
- Kurš no šiem gaļas gabaliņiem garšīgāks ?
- Vai šis pieniņš ir svaigs ?
- Vai biezpiens ir mūsējais ?
Ik pa brīdim šādas frāzes dzirdu piemājas mazajā veikalā. Uz kuriem pārdevēja, kura visticamāk pati nemaz nav veikala produkciju degustējusi, un neatceras, kurā brīdī ir pievesta kura prece, vienmēr cenšas atbildēt klientiem vēlamā manierē.
16. maijā sakarā ar veikala slēgšanu preces tiek pārdotas par iepirkuma cenām. Šorīt veikala durvis rotāja šāds, ar roku uzskribelēts uzraksts.
-
6 commentsLeave a comment
- Kļūdas labojums
- 5/16/12 10:18 am
Rīgas skolēni no 1. septembra sabiedriskajā transportā brauks bez maksas.
450 000 Rīgā deklarētie nodokļu maksātāji tagad apmaksās ne tikai 170 000 pensionāru bet vēl papildus 42 000 skolēnu sabiedriskā transporta izmaksas.-
2 commentsLeave a comment
- 4/8/12 01:09 am
- Aktu dievs,kaa es veelos buut nesapists un ar tiiru sirdi, lai redzeetu pasauli ar vienkaarshu aci. Shnjuk
-
6 commentsLeave a comment
- 4/4/12 02:35 pm
- “Меня интересует только «чушь», только то, что не имеет никакого практического смысла. Меня интересует только жизнь в своем нелепом проявлении...”
Arvien biežāk sāku domāt kā Daniils.
-
2 commentsLeave a comment
- Pavasaris
- 3/22/12 08:33 am
- Šorīt pavasaris, gaisā virmo mīla.
Kaija uzsēdusies uz gaismas staba valdonīgi pēta apkārtni. Cita kaija riņķo viņai apkārt, ik pa brīdim ieķērcas. Tā kas sēž uz staba izliekas vienaldzīga un aizņemta ar citām domām. Pēc vairākiem ķērcieniem garām lidojošā kaija uzsēžas pirmajai uz muguras, sākas mēģinājumi kopoties un vienlaicīgi noturēt līdzsvaru, kas pēc pāris sekundēm beidzas ar kritienu, un katra kaija aizlido savā virzienā.
Tā kā es nedaudz orientējos kaiju valodā, (mani savulaik kaijas izglāba no slīkšanas un vairākas nedēļas uzturēja pie dzīvības barojot ar atvemtām zivīm) īsumā atreferēšu sarunu, kas norisinājās kaiju starpā.
Viņa: Es esmu paēdusi, varonīga un skaista, jo sēžu uz gaismas staba.
Viņš: Sveicināta cienītā, vai varu Jums piedāvāt mīlu ?
Viņa: Hmmm, nezinu gan, tu izskaties tāds paplucis.
Viņš: Varbūt izmetam līkumu, ieēdam atkritumus un pēc tam mīla ?
Viņa: Esmu paēdusi un man īsti nav laika.
Viņš: Mīla ?
Viņa: Nu labi, bet neliec man vilties.
Viņš: Mīla, mīla, mīla.
Viņa: Ar tevi mīla neērti.
Viņš: Ar tevi mīla grūti.
Viņa: Es lidot meklēt cita mīla.
Viņš: Es lidot meklēt atkritumus.
-
16 commentsLeave a comment
- Oficiāla vēstule komūnas "Ventilators" dalībniekiem un locekļiem
- 3/19/12 03:53 pm
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif)
ventilators administratora
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zupcis
IESNIEGUMS
Sakarā ar to ka manās biksēs ir strauji palielinājies lietu skaits, un pašlaik tajās atrodas ne tikai gliemis, bet arī dēka gaļas paviljonā un vesels gramatikas nacists, vēlos vērst jūsu uzmanību tam, ka vairs nespēju pilnvērtīgi pildīt savas administratīvās funkcijas. Tādēļ izsludinu atvērto konkursu uz vakanci: komūnas ventilators administratora bikšu satura pārvaldnieks.
Darba pienākumi:
Uzskaitīt un klasificēt visas biksēs nonākušās lietas
Izvērtēt biksēs nonākušo lietu lietderību
Vajadzības gadījumā atbrīvoties no biksēs nonākušajām lietām (legālos un nelegālos veidos)
Organizēt bikšu platības optimālu izmantojamību
Veikt ikmēnēša bikšu auditu un rakstīt iknedēļas atskaites komūnai ventilators
Piedāvājam
Darbs, kurā finansēm nav nozīmes
Iespēja iepazīties ar komūnas ventilators aizkulisēm un aizbiksēm.
Iespēja atrasties tuvu komūnas ventilators administrācijai
Slīdošs darba grafiks
Darbs vērsts uz rezultātu nevis uz procesu
Prasības kandidātam
Augstākā izglītība, ieteicams vadības zinībās
Atraktivitāte un oriģinalitāte
Labas angļu valodas zināšanas
Iepriekšēja pieredze bikšu menedžmentā tiks uzskatīta par priekšrocību
cv un motivācijas vēstuli atstāt šī ieraksta komentāros.
Konkurss norisinās līdz piektdienai, 23. martam.
-----
Ar cieņu,
ventilators administrators
zupcis-
6 commentsLeave a comment
- Sāpīga tēma
- 3/2/12 12:01 pm
- Cibā ir parādījušās apkaunojošas un, protams, daļēji nepatiesas baumas par manu mīļoto draudziņu, daudzu sieviešu sabiedrībā arī pazīstamu kā ērzeli, plēsēju un baudas stūrakmeni. Sakarā ar to, ka lielākā daļa manas seksuālās dzīves norisinās cibā, man nekas cits neatliek kā pilnībā pastāstīt vienu daļēji apkaunojošu notikumu no savas dzīves. Pretējā gadījumā šīs baumas varētu kļūt nekontrolējamas un mazināt manas iespējas turpināt izmantot cibas sieviešu seksuālos resursus.
Notika tas 2010 gada vasarā. Pēc kārtīga dzerstiņa un mežonīgas nakts 4 kailu blondīņu sabiedrībā, nospriedu, ka nepieciešams nedaudz izvēdināt galvu. Biju padzirdējis, ka netālu no Saulkrastiem atrodas nūdistu pludmale, tad nu sēdos virsū savam velosipēdam un matiem plīvojot devos Saulkrastu virzienā. Pēc neilga pārgājiena gar pludmali beidzot es to ieraudzīju, bet mani sagaidīja pārsteigums. Parasti nūdistu pludmales ne ar ko neatšķiras no parastajām pludmalēm, tikai cilvēkiem ir par vienu vai diviem apģērba gabaliem mazāk. Šeit situācija bija citādāka. Cilvēki bija izretinājušies aptuveni kilometra garumā, sadalījušies nelielās grupiņās, un izveidojuši sev ligzdas. Ligzdas sastāvēja no dažādiem koku zariem saliktiem pusaplī. Šajos pusapļos tad arī cilvēki bija sagūlušies, un vērsa naidīgus skatienus manā virzienā. Ligzdas bija izkaisītas pa visu pludmali, dažas izskatījās gluži nesen celtas, citas sagruvušas un pamestas. Pēc neilgas pastaigas beidzot atradu piemērotu vietu, un izklāju savu dvieli. Vieta man iepatikās, jo tā atradās blakus dīvaina paskata totēmiem. Diezgan paresni koki bija sasprausti zemē un apzīmēti ar dažādām ģeometriskām figūrām. Novilku drēbes, demonstrējot savas iesauļotās ķermeņa daļas. "Redziet, neesmu es nekāds baltdibenis, esmu savējais, nevajag tik naidīgi skatīties", pie sevis nodomāju.
Vietējie nūdisti sāka izrādīt par mani interesi. Ik pa brīdim kāds, it kā nejauši, nogāja garām, neuzkrītoši mani nopētot. Izlikos to nemanām. Vakardienas nogurums lika par sevi manīt un silto saules staru ieaijāts uz brīdi iesnaudos. Atverot acis ieraudzīju, ka ap mani ir sapulcējušies aptuveni 15 kaili cilvēki. Viņi bija dažāda vecuma, sākot ar kādiem 17 gadiem un beidzot ar 50. Visu skatieni bija vērsti manā virzienā. Uz brīdi apjuku, bet tad piefiksēju, ka neviens no viņiem neizskatās naidīgs, drīzāk gan viņu sejas vēstīja apbrīnu. Pēkšņi, simpātiska, aptuveni 20 gadus jauna, meitene pieskrēja man klāt, un saķēra aiz rokas. "Nu, nāc, nekautrējies, te visi ir savējie", viņa noteica.
Mēs sastājāmies aplī un sadevāmies rokās, atstādami pa vidu vienu sievieti. Kaut arī viņas seja bija paveca, bet figūra saglabājusies perfekta, lokainie blondie mati viļņiem krita pāri vingrajām krūtīm. Es paskatījos uz meiteni, kas bija mani ievilkusi aplī. Viņa smaidīja.
- ū, a, ū, a - iesaucās sieviete apļa vidū
- ū, a, ū, a - atsaucās pārējie un sāka iet pa apli vicinot rokas.
- aga haka aga haka - iesaucās sieviete apļa vidū.
- aga haka aga haka - atbildēja pārējie, ejot pa apli pretējā virzienā.
Šis riņķa dancis kādu laiku turpinājās. Mainījās kustības, mainījās izsauktās frāzes. Pēc kāda laika man pat iepatikās. Sajutos kā mežonīgas Āfrikas cilts loceklis, kails dancojot siltajās smiltīs, izbaudot vienkāršu, nesteidzīgu mednieku sabiedrības dzīvi.
- ī ī ī ā - Iesaucās dejas vadītāja
- ī ī ī ā - Atbildēja pārējie, un es sajutu, ka meitene saņem rokā manu draudziņu.
Pārējās sievietes darīja tā pat ar blakus stāvošajiem vīriešiem. Visi apstājās un sievietes ik pa brīdim izkliedzot iepriekš minētās skaņas, berzēja vīriešu locekļus.
Varbūt pie vainas bija alkohols, varbūt vakardienas 4 kailās blondīnes, varbūt stress, bet man draudziņš nu nekādīgi nespēja nostāties kaujas stājā, bet saņurcis un nožēlojams ļurkājās pa meitenes roku. Meitene turpināja smaidīt.
- Varbūt man sanāks, ir tikai jāsakoncentrējas – nodomāju pie sevis.
- Gliemis - Meitene iesaucās un atkāpās no manis 3 soļus atpakaļ.
- Gliemis - Iesaucās pārējās sievietes, palaižot vaļā vīriešu locekļus.
- Ne tikai gliemis, bet arī bezligzdas gliemis - Meitene nicinoši iesaucās.
- Gliemis, gliemis, gliemis, gliemis - Sauca visi, i vīrieši, i sievietes, rādot ar pirkstu manā virzienā.
- Gliemis, gliemis, gliemis - Viņu balsis kļuva arvien skaļākas.
Apjucis un aizvainots es burtiski aizskrēju līdz savam dvielim, uzvilku šortus, un neveikli buksēdams ar velosipēdu pa smiltīm, centos pēc iespējas ātrāk pamest šo vājprātīgo vietu.
- Gliemis, gliemis - es viņus vēl joprojām dzirdēju, kaut arī biju 2 kilometru attālumā.
- Gliemis, gliemis - kopš tā laika es guļu vai nu ar sievietēm vai ar ieslēgtu mūziku.
Klusumā man ausīs vienmēr skan gliemis.
-
18 commentsLeave a comment
- Rotē
- 2/29/12 11:24 am
- Beidzot pa ilgiem laikiem iekš ventilators darbus ir iesūtījis normāls dalībnieku skaits: 7 no 8. Pavirši caurskatot izskatās ka šoreiz būs patiesi interesanti
dueļi kvadreļi. Pagaidām gaidu ravejsledzejs darbu, un ap 12.00 postēšu nost.
-
3 commentsLeave a comment
- Statistika par pensionēšanas vecumu
- 2/28/12 10:06 am
- Izlasīju rakstu par to, ka Rugainis rosina celt pensijas līdz 75 gadiem. Izdomāju papētīt situāciju nedaudz tuvāk.
Sākumā nedaudz par faktiem un terminiem:
Pašreizējais pensionēšanas vecums Latvijā ir 62 gadi.
Lielākajā daļā ES valstu pensionēšanas vecums ir 65 gadi
Par darba spējīgiem tiek klasificēti cilvēki vecumā no 15-65 gadiem.
Par atkarības proporciju sauc ekonomiski atkarīgo iedzīvotāju skaita attiecību pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu
( tālāk un ar bildēm )
-
19 commentsLeave a comment
- Sakņi un koktēļi
- 2/27/12 12:25 pm
- Pagājušā sestdiena tagad var tikt uzskatīta par manu otro piedzimšanu un jaunas dzīves sākumu. Nez kādā mistiskā veidā, bet pēkšņi atrados iestādē, kuru laikam sauca Sakņi un koktēļi. Iestādījums manā manai gaumei ļoti neatbilstošs, jo tā vietā lai sēdētu pie galdiem, dzertu lētu alu, gudri dirstu par svarīgo un aktuālo, cilvēki tur dzer visādus dārgus kotēļus un tirinās mūzikas ritmā. Ā, un kāpēc es to vispār stāstu, jo tur bija arī pats svarīgākais cilvēks Latvijā. Man ir jāatzīstās, ka tikai nesen uzzināju par šī cilvēka eksistenci, bet kopš tā brīža esmu kļuvis var viskaislīgāko viņa daiļrades cienītāju. Pamanīju viņu pirmo reizi izejot ārā no labierīcībām, viņš nāca pretī un smaidīja. Man jau tajā brīdī gribējās izteikt viņam kādu komplimentu, vai nocitēt kādu viņa grāmatas frāzi. Vēlāk mēs ar korabiedru ļoti ilgi mēģinājām saņemties, lai aizietu pie viņa un nobildētos, bet tomēr mums pietrūka drosmes.
Un tagad pats svarīgākais, viņš kāpa uz skatuves un sāka dziedāt. Ilgi nedomājot paķēru aiz vidukļa kora diriģenti, un mēs abi metāmies griezties mežonīgā dejā viņa samtainās balss pavadījumā. Paldies Tev Kivič, ka Tu esi.
-
11 commentsLeave a comment
- 2/24/12 10:07 pm
- Kad es nomirshu, kur mani liksiet?
-
9 commentsLeave a comment
- Nedomāt par pupiem
- 2/23/12 11:32 am
- - Galvenais ir nedomāt par pupiem. - Oskars pie sevis nodomāja.
- Par pupiem nedomāt taču ir tik viegli, es lielāko daļu savas dzīves esmu nedomājis par pupiem. - Oskars atvēra Exceļa tāmi.
- Domāšu par kaut ko kantainu, piemēram par exceļa šūnām, tās nemaz nav līdzīgas pupiem, datora monitors arī nav līdzīgs pupiem, klaviatūra arī neizskatās pēc pupiem, pele, bļe, stulbā pele. Es nedrīkstu domāt par pupiem, šī tāme ir jāpabeidz stundas laikā, man vienkārši nav laika pupiem. - Viņš piecēlās un devās ārā pa kabineta durvīm uz smēķējamo telpu.
- Es varu nedomāt pa pupiem, nē es neskatīšos uz darba kolēģēm, viņām nemaz nav pupu.
- Oskar, vai Tev neatradīsies uguns - Anete pasmaidīja
- Jā lūdzu, eh. - Viņš sāka neveikli rakņāties pa kabatām. - Te pat kaut kur pirms brīža bija, ā rekur ir.
Nē, tajā Anetes dekoltē nemaz nav pupu, es nedrīkstu uz to skatīties, NEDRĪKSTU.
- Tu tāds dīvains šodien - Anete ierunājās pēc aizsmēķēšanas.
- Nē, viss kārtībā, man vienkārši daudz pu..., daudz darba, nervi netur.
- Viss, vairs nekādu pupu, es atkārtoju, nekādu pupu - Oskars domāja pie sevis, dodoties atpakaļ uz kabinetu
- Nē, pupiem, nē, pupu nav, PUPI nedrīkst būt.
Lēnām galvā uzplauka līnija, kas atdala pašu iekārojamāko sieviešu ķermeņa daļu, līnija stiepās uz leju, iekontūrējot krūšu apakšas formas, un izliecās precīzi Oskara galvā radot divu perfektu pupu vīziju. Vīzija pletās plašumā, nu viņš jau redzēja perfektu sievietes vidukli, kas lēnā, līganā solī pārvietojās pa telpu, PUPIEM šūpojoties soļu ritmā.
- Nē, tikai ne PUPI - Viņš pusčukstus ierunājās.
Sirds sāka nokontrolējami sisties, un rokas nezināmu iemeslu dēļ kļuva miklas.
PUPI - pie sevis noteica Oskars, saķerdams ar rokām galvu.
-
10 commentsLeave a comment
- Dārgākais sērkociņš
- 2/9/12 04:17 pm
- Aizvakar kāds jaunietis uz ielas uzsāka ar mani sarunu. Parasti šādās situācijās pilnībā ignorēju uzmācīgos radījumus, kuri 99 procentos gadījumu mēģina izdiedelēt vai nu cigareti vai arī naudu. Cik daudziem no Jums ir bijušas situācijas, kad uz ielas kāds Jums nāk klāt citu iemeslu vadīts? Nu labi, vēl no saraksta var izslēgt tūristus un adrešu prasītājus.
Patiesībā meloju, jau vairākas reizes esmu iemetis kādu latiņu labsirdīgās krišnaītu tantīnas grozā un pretī dabūjis cepumus.
Šoreiz diedelētāja mēģinājums izrādījās sekmīgs, jo viņš izmantoja gana oriģinālu metodi. Pienācis man klāt viņš pastāstīja, ka klejojot apkārt pa pasauli, tam gan es tā īsti nenoticiēju. Pēc tam viņš izvilka no kabatas sērkociņu kastīti, un no tās vienu sērkociņu zaļā krāsā. Tā kā cilvēki uz ielām neesot atsaucīgi, tad viņš esot nolēmis nodarboties ar biznesu, tirgot sērkociņus. Lai es maksājot cik man neesot žēl par vienu sērkociņu. Sērkociņš patiešām izskatījās labs, tādēļ samaksāju viņam ar lielako daļa maka sīknaudas satura.
-
9 commentsLeave a comment
