|
|
|
Novembris 10., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 11:42
Tā nu es tur stāvēju tumsā, maigi biezajā miglā piespiedusies pie slapjā koka stumbra, kas izkliedētajā ielas spuldžu gaismā mirdzēja, kā tumšs čuguns. Es skatījos uz prom pa ielu soļojošo mīlīgo pārīti, sirds man sažņaudzās un pa kaklu uz augšu cēlās silts un mikls kamols. Vientulība laidās līdz ar miglu, tā skanēja retajās lāsēs , tikko jūtamajos sirdspukstos un asiņu šalkās ausīs. Paejot man garām meitene uzmeta paviršu skatienu, vīrietis vispār neievēroja,ieslēpis degunu meitenes matos. Un tad es atcerējos, vismaz iedomājos, ka atceros, bet varbūt tas bija tikai iztēlē, kā pirms vairākiem gadiem, sildoties sava vīrieša siltajā azotē mēs pagājām tumša balojošam vientuļam stāvam. Īsā mētelī tērptam sievietes stāvam, sastingušam un savrupam, kas uzmeta mums it kā neredzošu, tomēr visu redzošu skatienu. Atcerējos kā šis tēls uz mirkli pavīdēja un aizslīdēja, pazuda atmiņas krātuvē, lai pēc gadiem iznirtu, tieši tādā pašā vietā un situācijā.
Ko gan domāja šī sieviete, varbūt kaut ko līdzīgu kā es tagad?
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |