Mēģini nereaģēt uz krišanu zemē un bļāvienu nemaz.Nopietni.Aizej uz virtuvi vai blakus istabu.Es saprotu, ka liekas absurds, bet es pāris reizes pamēģinaju.Un cik noprotu mums bērni ir viena vecuma.:)Tik man ir puika.Ja nav skatītāja,viņš paguļ izdara savus secinājumus un ceļās augšā un turpina darboties.Bet slāpēt emo nevajadzētu.Nu tās ir manas domas.:)

(Reply to this) (Thread)

Mums tai mazajā dzīvoklītī īsti nav, kur pamukt :) Ir tā, kā Tu saki, pabrēkā, padusmojas un turpina šiverēt. Mani izbrīnī, kur tas radies, viņa jau pavisam mazai mēdza uznākt tādi īsi, bet vētraini dusmu izvirdumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Emocionāla būtne.:)))
man tā "nekā nereaģēšana", ja godīgi pašai bija jaunums.Es lielo bērnu kušināju, un vīrs vēl līdz šim smagi pārdzīvo, ja mazie niķojas sabiedriskās vietās.A man godīgi sakot pie vienas vietas,ko apkartējie domā, es tacu tadēļ neiesu raustīt puiku aiz ausīm vai klopsēt.
Bet man ir dikti bail no tās visatļautības.Un es tādēļ vienā psiholoģijas lekcijā pajautāju, lai man pasniedzēja, nevis kā pārgudra profesionāle gudros tekstos pasaka,bet kā pieredzējusi māte un pedagogs padalas pieredzē, ko lai dara, lai bērns zin robežu.
Zini, viņa teica ļoti vienkārsi, ja kaut ko neļauj, tad neļauj līdz galam.Arī pēc nedēļas, pēc gada.Strikti.Tad bērnam esot skaidrs, kas un kā.Un abiem vecākiem jaruna viens un tas pats.Nevis viens ļauj, otrs aizliedz.Mums rados ir ļoti smaga pieredze ar šo vecaku dažādo viedokli.Knapi čali uz ceļa dabūja.:(
Oi!Nu es nopenterēju.:))Piedod.Vienkārši, man tas ari ir pašlaik dikti aktuali.Man savukārt aug mājā despots. Un tagad noris smaga morāla cīņa;izdosies mati nolikt pie vietas, vai nē.Tēvu izdevās.:(

(Reply to this) (Parent)