Nu, par šo gan nepiekrītu. Izlutinātā zelta jaunatne mēdz pievērsties narkotikām, uzskata, ka visi viņiem ir parādā, mēdz pretīgi izturēties pret cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, tas palielina viņu risku kļūt par noziedzniekiem - zagļiem un pat slepkavām. Tā kā viņi ir pieraduši pie visa tikt viegli, tad viņi arī turpmāk izvēlēsies, viņuprāt, vieglākos ceļus, lai tiktu pie kārotā. Tajā krievu raidījumā, kas balstīts uz reālu krimināllietu pamatiem no padomju laikiem "Sledstvije vedut" bija viens raidījums, kur izlutināts dēliņš domāja, ka vecākiem ir jādzīvo tikai līdz 50 gadiem, tāpēc tad, kad viņi sasniedza šo vecumu, viņus noslaktēja, lai tiktu pie dāčas un mašīnas. Cik es esmu dzirdējusi no ajūrvēdas principiem, tur tiek paredzēts, ka pret bērnu jāizturās kā pret karali līdz 5 gadu vecumam, pēc tam - līdz gadiem piecpadsmit vai sešpadsmit (īsti neatceros) pret viņu jāizturas kā pret saldātu (jādisciplinē), bet vēlāk jau jāizturas kā pret draugu. Kaut gan - ko Tu saproti ar lutināšanu? Ja Tu ar to saproti, ka velti savam bērnam daudz laika, darbojies un radoši viņu attīsti, gatavo viņam veselīgu ēdienu un iemāci to darīt pašam - tad, jā, tā ir laba lutināšana, ko, manuprāt, vari darīt visu mūžu.

(Reply to this) (Thread)

Es arī agrāk tā domāju. Kas skatījos uz izlaisto vācu zelta jaunatni. Te kaut kāds vidusceļš atrasts. Daudzi tādi, stingrībā audzināti, arī saceļas pret vecākiem. Raksturi jau atšķiras.

(Reply to this) (Parent)