XOOX. Cilvēks.

Sikspārnis. Tuvu klāt.

Es nezinu, kā sasummēt to visu, ko tagad jūtu, bet es zinu, ka negribu pakāst savu jaunību bez kārtīga blīkšķa un (optionally) destrukcijas.

Current Music: P.O.D - Youth of the nation

Ienāca prātā uztaisīt mazu aptauju par programmām, kuras cilvēkiem darbojas fonā un ko cilvēki atzīst par labām esam. Tātad, kam nav slinkums, taisiet skrīnšotus un pastāstiet, kas par ikonām jums atrodas blakus Windows pulkstenim un kur katra programma tiek izmantota. Te ir manas:

( Tālāk... )

Aizvakar daļēji pārpratuma pēc pamēģināju atkal balto pulverīti. Nekas nav mainījies. Domāju tās pašas cikliskās un uzvelkošās domas, ko pirms 5 gadiem, riņķoju pa istabu, grimu mūzikā un satriecos no skaidrās, skaistās pasaules un otrā dienā jutos arī tieši tikpat sūdīgi cik pirms 5 gadiem.
Protams, tajā reibumā tu tiešām jūties kruts un varens, domāšana ir tik skaidra kā stikliņš, tu saproti (vai vismaz šķiet, ka saproti) visādas lietas, ar kurām varbūt esi ciklējies mēnešiem. Bet tas NAV objektīvi. Otrā dienā pasaule ir tikpat svešāda un kropla, cik pirmajā dienā tā bija pievilcīga un aizraujoša. Un ja kāds to grib salīdzināt ar alkohola lietošanu un alkohola paģirām, tad viņš ir vienkārši debils. Tās nav paģiras, tā ir smadzeņu dauzīšana ar dzelzs lauzni un urķēšana ar adatām vienlaicīgi. Arī ar alkoholu tik tālu var nonākt, bet, piemēram, amfetamīnu vai kokaīnu lietojot katru nedēļas nogali, līdz tādam stāvoklim var nonākt apmēram pusgada-gada laikā. Ar XTC tas varbūt ir mazliet ilgāk un par zāli vēl ir jautājums.
Tas, ko daudzi palaiž garām, ir - atverot durvis, kuras atver narkotikas, tās pēc tam aizcērtas ar dubultu spēku. Un veidojas tāds aizcietējums, (dopamīna) deficīts smadzenēs. Apmēram tāds pats, kā nierakmeņi vai īstais aizcietējums. Un tā vārds ir - narkomānija.

Labākais šausmu klips ever. Ar vājiem nerviem neskatīties. Es teicu - neskatīties!

Nu ko, varbūt kādam interesē zemes gabals Mērsragā, 2 km no jūras, apmaiņā pret ilgtermiņa īres līgumu (jeb īres tiesībām kā tās kādreiz sauca)?

Manā skatījumā no sieviešu žurnāliem viennozīmīgi uzvar žurnāls Lilit. Pavirši palasot, liekas gan kaut kas uz Cosmopolitan pusi, bet tuvāk iedziļinoties, kļūst jūtams, ka tas ir žurnāls domājošām sievietēm, vai vismaz tādām, kas par tādām grib kļūt. Sevišķi Sanitas Bērziņas raksti - tieši un atklāti, pa tēmu, nesaudzējot un nebāžot ar karotīti mutēs kaut kādas patiesības, bet atstājot telpu savām domām un slēdzieniem, faktiski pat stimulējot tās.
Jaunajā žurnālā ir raksts par intuīciju - burvīgi, es jums teikšu. Ļoti precīzi un izglītojoši aprakstīts, tajā pašā laikā "pie zemes" un ar sīkākām instrukcijām tām, kurām patīk visu salikt pa punktiem.

Varbūt kļūdos, bet man liekas, ka ar IT darba tirgu Latvijā arī ir mēreni psc. Saitā http://www.itdarbs.lv sludinājumi griežas uz riņķi, pie tam ar aizvien zemākām un zemākām prasībām, parādījušies tādi jauni amati kā "topošais programmētājs" un "juniors programmētājs". Pirms pāris gadiem par tādiem iesācējiem neviens negribēja neko pat dzirdēt un ja gribēja, tad maksāja kapeikas. Zinu, jo pats biju tāds, brīnumainajā "ZZ-Datā", kur mani beigās šefa kungs, iesniedzot atlūgumu, vēl izsunīja, ka es esot lieki izmantojis kompānijas resursus un ka "nekad vairs neņemšu studentus, jo ar viņiem neko nevar zināt".
Sludinājumi kā kādreiz "vairāk nekā 5 gadu pieredze, vidējos un lielos komerciālos projektos" vispār nav redzēti.
Es pat nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Labi tāpēc, ka darba devēji ir gatavi maksāt vairāk. Un visas nišas netiek tik ātri aizpildītas - ir iespējas savam biznesam. Slikti tāpēc, ka, ja darbaspēka trūkums ir hronisks, nozare šī iemesla dēļ sāk stagnēt, ārvalstu investori aizplūst uz citām valstīm un tas nav labi.

vakardienas vakara noskaņās aizgāju gulēt un redzēju ļoti skaistu sapni, kur gan atkal bija tā krauja, kurā cilvēki (pārvarā alternatīvie) nositas un es gandrīz arī, tikai pa pašu malu, bet toties bija otra daļa:
es izgāju pastaigā pa tuneli,kas ir blakus mūsu mājai, gāju tālāk un tālāk un pasaule zaudēja reālās aprises un kļuva aizvien sirreālāka un sirreālāka, līdz es nokļuvu galā un sapratu, ka tā ir vienkārši ļoti advancēts HTML kods :) tajā pašā brīdī es sapratu, kāpēc tā mīlu savu darbu. gāju atpakaļ un pie mājām ieraudzīju savu draudzeni, kas puskaila, šausmīgi skaistā baltā veļā ūjinot bija iznākusi mani meklēt. devos viņas apskāvienos un mājās, BET neaizmirstot pa ceļam izmest ļoti aaugstu un kaaaifīgu salto (vot šitas bija vislabākais)

ja es par kaut ko apskaužu tādus mūziķus kā Stereophonic, tad tā nav slava, nauda vai vēl figviņzin kas, bet spēja un māka tik precīzi un sirdi plosoši izkaukt (vai no ģitāras izvilināt) tevi (un varbūt pat visu cilvēkdzimumu) plosošās sajūtas. par mīlestību jau visvairāk tas domāts. pa īsto, tik ļoti pa īsto. pēc tam, noteikti, tik tīrs jūties...

Vsjo, oranžais laikam ir nolēmis galīgi pārbaudīt lietotāju pacietību. Vai, pareizāk sakot, palikt par prastu lielveikalu ar plakātiem "AAAAHUJENNNAAS AKCIJAS!", "ŅEM 2, ar 3. TEV IEMETAM PA SEJU", "BEZMAKSAS DEGUSTĀCIJA (un pēc tam mēs tevi čakarēsim)!" utt. Kaut kādas stulbas SEJAS, kaut kādas stulbas ATZĪMES... Laikam tagad izlēmuši iziet nevis uz dažiem, bet labiem maksas pakalpojumiem, bet gan bāzt un smērēt pa visām malām iekšā savus Ls 0.15 piedāvājumus, cerībā, ka uz kādu āķi uzķersies.
Nu nez, man šķiet, ka tas lietotājus tikai norūdīs PRET šitādiem murgainiem piedāvājumiem. Sen jau atreģistrētos no turienes, bet tur ir daudzi mani draugi, kas arī nevar atreģistrēties, jo tur ir daudzi viņu draugi :). Lock-in visā savā krāšņumā.
Too bad. Gaidam atkal kaut ko mazu un underground (lai tas atkal izaugtu, izplestos un apēstu pats sevi).

Stulbā pagātne. Līdzko satiekos ar cilvēkiem no tās, pēc tam ilgi jāpūlas, lai apstrādātu apsmadzeņotu un noliktu visu pa TAGADĒJIEM plauktiņiem, kas ir daudz foršāki, varētu pat teikt krāsaini un no izturīga koka būvēti.
Ejiet jūs visi dirst. Jūs mani nekad vairs nedabūsiet un neievilksiet tajā depresīvajā zaņķī.

Paskaties, kā tava jaunā mašīna uzvedas crash-testos. Pārsvarā gan tikai jaunie modeļi.

Absolūtais minimālisms (elektroniskajā) mūzikā. Pa taisno no mikroprocesora tavā galvā.
Skaisti, nav ko teikt.
http://www.onebitmusic.com/

Nu kas visiem ir ar to Zatleru? Šitais "Rīgas Laika" vāks ir vienkārši.. vāks. Fotogrāfs noķēris viņu brīdī, kad viņš izskatās pēc pilnīga pajaco. Kas tas ir - ierēciens vai aicinājums uz pārdomām? Tāpat uz vāka prezidentu ar tik samocītu sejas izteiksmi gan jau neliek.

Vai vēl kāds ir ievērojis, ka Google ir palicis gudrāks latviešu valodā? Tagad meklē arī locījumos un pat saprot, ka "atmaksāšana" un "atmaksa" ir sinonīmi.

Kas notiek ar datuve.lv RSS barotnes logo??
Tā vietā ir pilnīgi sviestaina pusplika zviedru vecene!
Šitas vairs nav izturams!

Ai, cik silti un labi paliek šovakar no šī songa. Tas sievietes vokāls fonā tik smaidīgi zumzinošs..
Stereophonics - Maybe Tomorrow
Nez kāpēc atgādina vidusskolu, lai gan 2003. gadā, kad šī dziesma tapa, videni biju jau sen pabeidzis.
Šmigā nevar klausīties, savādāk atkal taps līdzīgi ieraksti Cibā kā nesenais.

Fak, kad kaut kur izdzirdu jautājumu: "Kādus seriālus skaties?" vai, bļe, tādas briesmas kā "Kāds ir tavs seriālu Top 5?" iekšēji noskurinos un cenšos nedomāt par tik briesmīgu laika nosišanas (pareizāk, man liekas, būtu atspārdīšanas) veidu. Šis ir vienā maisā pie visām tām "nevainīgajām atkarībiņām", ēdieniem ar plastmasas piegaršu un siekalainās popkultūras tās sliktākajā izpausmē. Ir nācies dzīvot kopā ar pāris TV vergiem un manām acīm viens no briesmīgākajiem skatiem ir tā zilā, dārdošā istaba ar apdullinātajām, tukšajām aitu acīm un iekunkstēšanos ik pa brīdim, kad pakaļa uz dīvāna ir jānovieto citā stāvoklī.
Es neko, tikai tāds drebulis uznāca no vienas lasītas intervijas. Un nepatīk, ka to sūdu visapkārt ir tik daudz, bail, ka vienbrīd arī mani nenoķer aiz kāda amorālu marketologu izlikta āķīša, lai velns viņus sasper.

Kaut kāds pilnīgi crazy happiness šitajā klipā.
Justice vs Simian - We Are Your Friends
Pilnīgi jēlas-naturālas (un tik pazīstamas, pazīstamas, vienkāršas) ilgas pēc tuvības ar jums, cilvēkiem.