Wednesday, July 5th, 1:12 23.diena Nu, neteiksim, ka ir viegli, bet nu ļoti grūti arī nav. Urdās ik pa laikam kaut kas iekšā. Sevišķi pazīstamās situācijās, kad parasti paņēmi cigareti un uzpīpēji. Kādu gaidot. Tad, kad ir garlaicīgi. Pēc stresainas sarunas. Utt. Šķiet, ka līdz ko pierodi kaut ko noteiktu darīt un paralēli pīpēt, tā šī atkarība kļūst spēcīgāka. Ar katru tādu situāciju. Laikam tas arī aiziet tik tālu, kad tu pīpē, darot pilnīgi visu, tā kā mans sencis (2-3 paciņas dienā). Pavisam noteikti, ka psiholoģiskā atkarība ir spēcīgākā. Un droši vien, ja pīpē 8 gadus, tad vismaz gads, divi aizies, līdz varēsi teikt, ka vairs nesmēķē. Fakts - ja esi gadiem stiprinājis šo paradumu, noteikti vajadzēs vismaz pāris gadus, lai pavisam no tā atietu. Savādāk vaļā netiksi. Bet - es esmu gatavs paciest šo urdoņu kaut 2-3 gadus, bet vismaz zināšu, ka nebojāju savu veselību un neesmu vergs indei, kas mani pašu lēnām nogalina, saīsina manu mūžu utt. Nu jā - ir tāda sajūta, ka psiholoģiskā atkarība pazudīs ļoti lēnām. Vismaz tagad gandrīz mēneša laikā tā ir samazinājusies labi ja par 3%. 2 komentāri - komentēt |