XOOX. Cilvēks. - August 23rd, 2003

Uj, Shoutcast tehnoloģija ir viena laba lieta. Winamp + labs inet pieslēgums ārzemēm = iespēja izvēlēties no >1000 neta radio stacijām.
http://www.shoutcast.com

Oldschool trance rullē.

Šovakar XXL konkurss "Misters Gejs 2003". Sākas 3 naktī, lai cik dīvaini nebūtu.
Un man ir iespēja na haļavu to apmeklēt.
Nē, neprasiet, kāpēc :))
Iet, neiet? Interesē jau, bet mazliet bail, ka varētu slikti palikt. Arī fiziski.
Grūti man pieņemt homoseksuālismu. Pieņemu to tikai 2 gadījumos: ja tas notiek, bet es to neredzu vai arī, ja tas ir starp sievietēm.
Starp vīriešiem... nu nē, man tas šķiet vienkārši pretīgi un nedabīgi. Laikam neesmu oriģināls.

Esmu lietojis heroīnu. Esmu dūries. 6 reizes. Vienreiz gandrīz atstiepu kājas. Tas bija Liepājā, es vēmu visu nakti, dzēru ūdeni un uzreiz izvēmu. Man heroīns nepatika. Man labāk patika citas narkotikas.
No heroīna lietošanas ir palikusi tāda fatāli kaifīga sajūta. Es to izjūtu vienmēr, kad redzu kādu kurš ir "iebliezies". Tev viss ir po, bet tu esi baigi laimīgs. Tu klīsti, tu varbūt pat zini, ka ej uz nekurieni, bet tu esi laimīgs. Kāpēc ķīmija var ko tādu izdarīt?
Es biju laimīgs, patiešām laimīgs, kad lietoju. Tā bija cita pasaule, daudz krāsaināka, tur viss notika pēc mana prāta. Bija tik jautri un interesanti spēlēties ar savu psihi. Izklausās briesmīgi tagad. Bet tad tā bija mana jaunā spēļmantiņa. Es iemācījos gūt kaifu arī nelietojot narkotikas. Iemācījos gūt kaifu, atceroties par tām.
Kas man palicis no tā visa? Daudz nenokārtotu lietu. Pašam ar sevi.
Narkomāns bija mana identitāte. Pa ķēdītei. Nelaimīgais-nesaprastais-autsaiders-hedonists-narkomāns. Savu jauno identitāti neesmu vēl atradis. Un iet diezgan sūdīgi.
Ja godīgi, es nekad neesmu ticējis, ka es pieaugšu. Ka būšu pieaudzis cilvēks. Man tas liekas tik neinteresanti.
Tas viss tāpēc, ka nupat, tumsā, ārā pīpējot es dzirdēju "Perfect day".
Update Journal.