XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Esmu lietojis heroīnu. Esmu dūries. 6 reizes. Vienreiz gandrīz atstiepu kājas. Tas bija Liepājā, es vēmu visu nakti, dzēru ūdeni un uzreiz izvēmu. Man heroīns nepatika. Man labāk patika citas narkotikas.
No heroīna lietošanas ir palikusi tāda fatāli kaifīga sajūta. Es to izjūtu vienmēr, kad redzu kādu kurš ir "iebliezies". Tev viss ir po, bet tu esi baigi laimīgs. Tu klīsti, tu varbūt pat zini, ka ej uz nekurieni, bet tu esi laimīgs. Kāpēc ķīmija var ko tādu izdarīt?
Es biju laimīgs, patiešām laimīgs, kad lietoju. Tā bija cita pasaule, daudz krāsaināka, tur viss notika pēc mana prāta. Bija tik jautri un interesanti spēlēties ar savu psihi. Izklausās briesmīgi tagad. Bet tad tā bija mana jaunā spēļmantiņa. Es iemācījos gūt kaifu arī nelietojot narkotikas. Iemācījos gūt kaifu, atceroties par tām.
Kas man palicis no tā visa? Daudz nenokārtotu lietu. Pašam ar sevi.
Narkomāns bija mana identitāte. Pa ķēdītei. Nelaimīgais-nesaprastais-autsaiders-hedonists-narkomāns. Savu jauno identitāti neesmu vēl atradis. Un iet diezgan sūdīgi.
Ja godīgi, es nekad neesmu ticējis, ka es pieaugšu. Ka būšu pieaudzis cilvēks. Man tas liekas tik neinteresanti.
Tas viss tāpēc, ka nupat, tumsā, ārā pīpējot es dzirdēju "Perfect day".
Update Journal.