XOOX. Cilvēks. - December 27th, 2002

Skrien aukstas tirpas pār ķermeni. Zinu, ka bezmēra dziļā, aukstā, nežēlīgā depresija ir tepat blakus. Zinu, ka nevajag par viņu pat domāt. Zinu, ka mans skatiens var kļūt akls, neko neredzošs, kā viss zaudētu savu formu, savu nozīmību, viss kļūtu mokošs, gribētos tumsā, gribētos alkoholu, gribētos apreibt, pazust no sevis un no citiem.

Es jūtos ievainots, tas viss tikai no dažām viņas izteiktām un sevis izdomātām frāzēm, dažiem uzpeldējušiem pagātnes rēgiem.

Es zinu, ka nepazudīšu, zinu. Celšos un atkal pārliecināšos, ka - viss ir ok. Un atkal paliks tā milzonīgā jautājuma zīme - KAS TAS BIJA? KAS? No kurienes? Kas ir viņa un kas esmu es? Kādas lomas mēs spēlējam?

Es negrimšu. Vairs nē. Tagad es to tiešām zinu. Bet vai es atradīšu atbildi? Un vai vispār tā ir jāmeklē?

Techno mani glābj.

Tas mani pārsteidz, mazliet apdullina un tad lēnām, lēnām iekustina. Zīmē savas shēmas manā galvā, vedina pa savām takām, liek smaidīt, rada brīnumu no nekā.

Un mūzika ta diezgan patrula. Fiziska mūzika, kā man teica viena meitene, kurai es nepatiku :). Fiziska, piekrītu. Bet pamodina, kā auksta duša. Dzīvo, vecīt, tu taču dzīvo! Un katrs bungu piesitiens atbalsojas visā ķermenī, kā dziedējošs balzams pielej asinsvadus un viss - tu esi atkal dzīvs.

Pašlaik skan baigi pozitīva, jautra mūzika. Ir arī ļaunais, tumšais techno. Dažreiz vajag arī tādu. Un ir agresīvais, nihilistiskais, fuck-the-system techno. Tas man arī bieži vajadzīgs.

Techno nerunā, tas liek just. Tas nepaskaidro, tas vienkārši tevi paņem.

Current Music: Richie Hawtin - Club Ing [Hong Kong 11.28.2000]

Nu tā. Esu pieejams tagadiņ caur ICQ. Ja nu kādam ir ko teikt... :)

ICQ UIN: 178794695. (Add User, Send Message)

Eju dzert. Un man pofig.