Ja man būtu savs psihoterapeits, tad droši vien vajadzētu ar viņu parunāties, kāpēc mani visi šitie ziemassvētki/jaunie gadi, dzimšanas dienu un visu pārējo svētku ņemtne tik ļoti nomāc, ka jau otro gadu nafig notinos no jaunā gada un ziemīšiem uz citu valsti, kur rituāli jāizveic tikai ar draugu ģimeni, lai gan vislabprātāk vispār nekur neietu, apēstu picu un ietu gulēt desmitos (bet sprādzienmīlošie itāļi jau tik un tā neļautu gulēt). Bet kalni ir forši, pat ja trases ir ledainas vai pārāk mīkstas, alus un fiziskais nogurums ir lielisks distraktors. Šausmīgi negribas pat zvanīt ģimenes locekļiem, lai arī man ar viņiem nav nekādu (aktīvu) konfliktu.
Nekāda reporta nebūs, gads bija sūdīgs globāli, pat ja lokāli viss bija labi.
Jums arī laimīgu.
video