Tas kas bišķin besī Nīla Stefensona grāmatās ir pārspīlētā visādu eksotisko vārdu izmantošana. Protams, oriģinālvalodā lasot, vienmēr būs vārdi, kuru nozīme nav skaidra, un valodas lietojums palīdz uzbūvēt lasītāja prātā autora iecerēto pasauli, taču ar "The Diamond Age" jau bija mazliet par traku (manuprāt, lieki). Angliski runājošā pasaule iedeva grāmatai gan Hugo gan Locus, es paliku mazliet vīlies (arī saturiski).