Kad jābrauc prom (pēdējā pilnā diena Portugālē), tad kosmoss un allahs un visi svētie tēvi saslēdzas vienotā torsionu laukā un piegādā:
- sauli jau no rīta (pēc 10 dienām ar "apmācies, mākoņains laiks, brīžiem lietus")
- lokālo krodziņu blakus ciematā kas norauj jumtu uz visiem 4 pasūtītajiem ēdieniem un mājas vīnu un lielisku kafiju (nu labi, deserti bija vienkārši/parasti labi)
- sauli arī pēcpusdienā (pie baseina)
- supergaršīgi apelsīni ir apmēram 10 soļu attālumā, ņem cik gribi
- ledusskapī vēl ir auksts baltvīns, uz galda mandeļu cepumkūka
- bērni izlīduši no telefoninternetiem un spelē futbolu un ūdenspolo
P.S. Lai kā man neriebtos Algarves tūristu izpurgātās piekrastes pilšēteles un viss, kas ar to saistīts, labi, ka neaizbraucām uz Portugāles ziemeļiem, tur visu šo laiku (un vēl tagad) ir +14-16 un līst lietus. Man liekas, ka Portugāle mani ienīst - arī pirms pieciem gadiem visi vietējie brīnījās, kā šitāds sūdīgs laiks var būt nedēļu no vietas.