Soņa Smiļģa muzejā. Nav tā izrāde, par kuru teikt "patika", taču noteikti vērtīga.
Skatoties atcerējos par Dinu, kas mācījās parālēlklasē pamatskolā un manā klasē vidusskolā. Dinai bija stigma - kāpēc, es pieļauju, neviens īsti nezināja, varbūt dēļ uzvārda, varbūt ģimenes dēļ, galu galā katrā klasē vienmēr ir kāds, kas sociālajā hierarhijā atrodas pašā apakšā. Krutie džeki par viņu ņirgājās, krutās meietenes izsmēja, pārējie, sekojot neformālajiem līderiem, ignorēja. Internets neko par Dinu neizdod.