Vakar biju Mežkalnos - tas ir tieši tas pats Riekstkalns tikai bez tik daudziem pacēlējiem (un ar nolietotākiem), sniega pūtējiem un retrakiem, ar mazāk trasēm un lampām un visu pārējo. Toties lētāk un kafejnīcā mums uzsauca tēju. Bija -15 un seja bišķi stinga, bet bērniem bija prieks un man arī, ka izrāvos no pēcziemssvētku/jaunāgada/dzimšanas dienas melanholijas gruzona. Šodien gan gruzons ir atpakaļ, bet tā jau laikam katru gadu, cik atceros. Pa starpām izlasīju vēl vienu Jusi Adleru-Olsenu "Fazānu slepkavas". Tāda sajūta kā būtu apēdis turzu popkorna - ēst var un iesākot grūti apstāties, taču kaut kā gandarījuma no šāda detektīva ir krietni mazāk kā citu drūmo ziemeļnieku - Nesbē vai Lārsona grāmatās.
Šodien sāku lasīt Ursulas Le Gvinas "Tumsas kreisā roka" - nesaprotu kā vispār tādu biju palaidis garām savā jaunībā kad centos izlasīt visu, kas nominēts vai vinnējis Locus/Hugo/Nebula, riktīgi kruta grāmata! Nu un atkal uz galvas uzkrīt un dienu (droši vien arī rītdienu) nozog visādi īpašuma apsaimniekošanas jautājumi, kuru risināšana nav mans aicinājums - pagrabi, kopīpašuma apsaimniekošanas nianses utt.