Pabeidzu lasīt Manna "Budenbroki". Grāmata ir bēdīgi depresīva - neveiksmes, slimības, pagrimums, nāve. Tāds sava veida "bagātie arī raud" (No kurienes šī analoģija - bija tāda grāmata vai filma vai seriāls? Atceros tikai pašu izteicienu). Par dzīves jēgu vai tās neesamību.