Man ir atņirdzies fočuks. Parasti, kad tas ir pie rokas, es bležu riņķī ar domu "varētu kaut ko nofotografēt". Un nekā. Parasti tā arī neko neieraugu, vai arī ja ieraugu, uzreiz atmetu. Šodien, nesot fočuku uz garantijas remontu gāju un kadri paši krita virsū- trīs, iespējams lieliski, kadri no sērijas "Stereotipi" un divi- no sērijas "Nauda". Kaut kas tajā smadzeņpodā ir aplami uztaisīts. Kaut kāda pataloģiska koncentrēšanās uz to, ko tu dotajā mirklī nevari, uz to, kas nav realizējams, pieejams, iegūstams, apmierināms.