Šodien jūrā gāju trīs reizes. Pirmajā viss bija labi līdz brīdim, kad uzcēlu pūķi un iebraucu jūrā. Pēkšņi sākās lietus un vējš burtiski 30 sekunžu laikā pieņēmās spēkā par kādiem 5-6 metriem. Knapi nolaidu pūķi zemē, pilnīgi depoverētu, ar bāru pirkstu galos. Satinām pūķi, iekrāmējām auto, atbraucām puskilometru līdz mājai- vējš nokritās un uzspīdēja saulīte. Mirkli svārstījušies, braucām atpakaļ. Vējš ir. Normāls. Paceļu pūķi, pēc minūtes tas nokrīt pilnīgā bezvējā, vēl pēc minūtes vējš iegriežas no krasta. Nu neko, satinam pūķi, duša, pusdienas Dundagā. Atpakaļceļā Mazirbē piestājam pie jūras. Taisni vai jābrauc pēc hidras. Aizbraucam, uzvelku slapjo, auksto, smilšaino hidru, atpakaļ pie jūras. Piepumpēt, uzcelt pūķi, viss kārtībā. Iebraucu jūrā, kaut kā atkal sāk drūmi vilkt, pēc minūtes jau esmu metrus 400 zemāk pa vējam, iekantēt nekādi neizdodas, sākas brāzmas un vējš pieņemas spēkā. Ejot atpakaļ jau šķiet, ka braukt varētu arī ar Rimi maisiņu, ne jau ar desmitmetrīgu pūķi. Allahs saka- ej ka tu labāk alu vai vīnu dzert.