Neiedomājami skaista migla. Vienīgās skaņas, kuras tiek tai cauri, ir suņu rejas. Jūtos kā mazpilsētā, kādā klusā pirmsziemassvētku vakarā pirms daudziem gadiem. Šajā mirklī mana dzīve ir tik sāpīgi, neiespējami skaista, dzīve, kura ir tikai mana, mana arī bez tuviem un tāliem cilvēkiem.
putnupr / 7. Novembris 2004@17:15 |