Nu tā. Iesnas neatlaiž. Māla kaudzes ap dīķi nemaz nav tik briesmīgas- vienu kaudzi aizvedīsim lejāk pie ozoliem, kur ideālā vieta jaunas mājas būvei, atlikušās jau tagad veido feinu valni ap izrakto bedri. Jāpagaida lai nosēžas, tad pavasarī jāpielīdzina. Kad nokusīs pavasara sniegi, tad būs kaut kāda skaidrība ar ūdeni- vai netek prom, vai neiztvaiko. Apsvēram iespēju ieviest dīķa krānu (izmantojot veco meliorācijas sistēmu, pievadīt ūdeni no akas), ar kuru kompensēt iztvaikojošo ūdeni, ja tāpat klāt netecēs. Ar radiem par mājas puses atpirkšanu nav pat vērts runāt- uz piedāvājumu atpirkt pusi no brūkošās klēts, atbildēja, ka vēl jau mirt netaisoties (kur es to jau biju dzirdējis?).
Arsenālā ir divas filmas, kuras gribu redzēt, abas rāda tikai vienreiz- viena bija jau vakar, kamēr es pa laukiem. Otra šovakar- arī neredzēšu. Jā- nav vairs studiju un vienbūšanas laiki, kad tikai pats sev saimnieks un ar nevienu nav jārēķinās. Virpa, es jau nāku...