Pēdējās nedēļas jūtu nepārvaramu vēlmi katru ēdienreizi akomponēt ar pamatīgu kaudzi dārzeņu. Vai nu vecums vai ārzemju ceļojumi uz siltajām valstīm radījuši apziņas nobīdi, kā rezultātā pat ikdienišķā rīta sviestsmaize ar gaļu, sieru un majonēzi (estēti aizgriežas) vairs neiet iekšā bez dārzeņiem, kas atjaukti ar olīveļļu un vīna etiķi. Un pat rīta slinkums tiek pārvarēts to visu uzgatavojot. Dakter, kas ar mani? Dakter, vai tas ir uz pavisam?