Nav jau tā, ka es vienmēr būtu bijis baigais fizisko aktivitātāšu cienītājs. Patiesību sakot, gluži otrādi. Visā skolas laikā fizkultūra bija vienīgais priekšmets, kurā man bija trijnieks un arī tas tikai tāpēc (nezinu īsti kurš par to rūpējās), ka visos pārējos priekšmetos vidējā atzīme bija virs 4,5 (piecu ballu sistēmā). Atceros, ka 12. klasē, kad jau man bija pilnīgi pofig un fizkultūras es vienkārši neapmeklēju, kādā atklātības brīdi fizkultūras učuks man ar zināmu rūgtumu un pārmetumu balsī apgalvoja, ka bez fizkultūras es augstskolā neiestāšos. Un vēl nesen (vairāk kā 15 gadus pēc vidusskolas beigšanas) viens no maniem murgainākajiem sapņiem bija tāds, ka esmu atsūtīts atpakaļ uz vidusskolu, lai iegūtu atzīmi fizkultūrā.