Vecākais no cibas ierakstiem, kas veikti 6. decembrī, pirms vienpadsmit gadiem:
"Šonakt, guļot blakus savai aizmigušajai sievai un skatoties viņas sejā, domāju par to, cik brīnumaina ir dzīve- satiekas divi pavisam sveši cilvēki un kļūst par vistuvākajiem cilvēkiem pasaulē. Domāju par to, cik brīnumaini ir tas, ka diviem cilvēkiem piedzimst bērns, kurš ir pilnīgi neatkārtojams un kurā vienlaikus esam mēs abi, kaut kas no mūsu pagātnes un mūsu nākotnes.
Šajā dienā, 6. decembrī, pirms 10 gadiem, es uzrados lekciju starpbrīdī pie viņas universitātē, piegāju viņai klāt un teicu- man vajag Tevi satikt. Vakarā mēs satikāmies uz Operas tiltiņa un pēc tam gājām dzert kafiju Ozirisā. Pirms tam es viņu biju redzējis tikai divas reizes un vienu reizi, saskrienoties trepēs, teicis "Čau". Vispār es biju (un arī tagad esmu) ļoti kautrīgs puisis."
Mīlu cibu, kur tiek pierakstītas sajūtas, dzejoļi un nieki, kas pēc gadiem kļūst personīgi dārgumi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |