Ričuks ir kas vairāk kā velosipēds. Piemēram, man Ričuku nospēra pirms, nezinu, mēneša vai diviem, taču es joprojām nespēju nopirkt Ričuka vietā jaunu velosipēdu, pat nauda nebūtu problēma, tak nevaru un viss. Roka neceļas. Ričuks ir kā suns. Tu audz kopā ar viņu, tu zini, kā tas uzvedīsies uz apmalēm un bedrēs, kā vedīs tevi mājā pēc pieciem aliem un kā ļaus nepiekūstot nobraukt 30 kilometrus. Ričuks ir tavs draugs. Tāpēc jo sāpīgāk, kad tev atņem Ričuku.
Šodien krogā piepisās kaut kāds večuks, kas apgalvoja ka mēs izskatoties pēc inteliģentiem un baigi gribēja runāties. Tas laikam dēļ brillēm (diviem no mums). Atklāti attiecu, ka esam tikai pseidointeliģenti dirsēji. Viņš nenoticēja, ar savu alus kausu apsēdās pie blakus galda un visu atlikušo laiku skatījās mums mutēs. Neomulīgi.
Izrādās, Gustavo pajucis kaut kas ar solītajiem sponsoriem un tagad, lai izdotu albumu (zināmā dziesma no jaunā albuma: Stabs, stabs...koks, koks...kas ar mani) jāmeklē nauda.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |