Ar puiku šovakar pabijām Arēnā Rīga uz Dinamo-Lokomatīves spēli. Man iepriekšējā hokeja spēle klātienē bija kaut kad vēl skolas laikā, kad vecās raudzes Rīgas Dinamo Sporta pilī cīkstējās ar Maskavas CSK, es atrados stāvvietā augšā, neko īsti neredzēju, taču hokeja atmosfēru izjutu pilnībā. Puikam savukārt šī bija pirmā reize klātienei sporta sacīkstēs. Viss bija labi, mūsējie uzvarēja, trešajā periodā atmosfēra tribīnēs jau sāka atgādināt to seno sajūtu. Spēles pēdējās sekundēs, kad tika izdarīts metiens (diemžēl jau pēc spēles beigu signāla) uz tukšajiem jaroslaviešu vārtiem, publika ieaurojās, visi pielēca kājās, arī mēs, rokas tika izmestas uz augšu, es nezkādēļ noliecos pie puikas...un tad, ar viņa rokas (uz augšu izmestās) palīdzību, manas brilles slaidā lidojumā aizdevās kaut kur divsimto sektoru virzienā. Visi cēlās kājās un devās uz izeju. Es bez brillēm (par laimi mašīnas bardaciņā atradās kaut kādas vecas saulesbrilles). Tagad jāpagūst līdz 5dienai uztaisīt jaunas, Un varbūt tomēr vēlreiz jāpadomā par to Lūkina acu ķirurģijas klīniku.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |