Par ekonomikas krīzi ļoti labi liecina arī darba sludinājumi. Bija laiki, kad avīzes Diena pielikumā Karjeras diena bija astoņas vai pat vairāk lappuses, pusotra lappuse rakstiem, viena lappuse mācību sludinājumiem, visu pārējo laukumu aizņēma darba sludinājumi. Dienas Biznesā bija līdzīgi. Tagad darba sludinājumi Karjeras dienā labākajā gadījumā ir divas lappuses. Tā stulbi sakritis, ka tagad, kad es beidzot varu un gribu sēdēt mājās, nokopt bērnu loģistiku un iepirkties, sievai sanāk meklēt darbu pašā sliktākajā periodā priekš darba ņēmēja.
Tas bija kādus desmit vai divpadsmit gadus atpakaļ. Apdzīvoto telpu jau bija tik daudz un firma jau bija pietiekami liela, lai varētu atļauties algot apkopēju. Tad nu tāda tika meklēta caur paziņām, jo uzkopšanas firmu biznesa segments vēl nebija dzimis, apkopējas pieņēma štatā. Mana māsa savukārt meklēja iespēju piestrādāt paralēli mācībām. Tad nu ieteicu viņai pieteikties, taču pats nekādi neiesaistījos, negāju ar "rekomendāciju" un arī nesarunāju kuluāros. Nezinu vai un cik bija citu interesentu uz apkopēja vietu, taču māsa kļuva par mūsu firmas apkopēju.
Un tad sākās. Nez kāpēc daudzi mani dārgie, foršie kolēģi uzskatīja par nepieciešamu norādīt uz māsas darba kvalitāti. Kur kas nav bijis noslaucīts. Kuras krūzītes neesot nomazgātas. Pastāstīt, cikos ieradusies (cik minūtes nokavējusi) uzkopt. Uz maniem aicinājumiem runāt ar māsu- tāda kā neizpratne. Rezultātā sūdīgi jutos gan es, gan māsa. Tā man bija mācība nejaukt vienu ar otriem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |