Par labdarību un ziedošanu runājot- septembra Wired bija īss aprakstiņš, kas man jau mēnesi neiziet no prāta. Aprakstiņš bija par Bilu Geitsu un sociologu pētījumiem par cilvēku uzvedību ziedojot. Izrādās- jo vairāk cilvēkiem paredzēts ziedojums, jo mazāk cilvēki ziedo. Cilvēki labprātāk šķiras no lielākas summas, palīdzot fotogrāfijā redzamam vienam bērniņam, nekā no mazākas, palīdzot iegādāties aparatūru vai ko citu, kas varētu palīdzēt daudziem bērniņiem. Tad lūk- Bils Geits un viņam līdzīgie cipargalvas nepakļaujas šai tipiskajam uzvedības modelim, jo viņiem galvā visu laiku ir cipari un viņi visu laiku domā ciparos- tāpēc Geits nekad nepalīdzot atsevišķiem cilvēkiem, taču ļoti lielas summas veltī pasākumiem, kas uzlabo izdzīvotspēju, veselību un dzīves apstākļus daudziem simtiem tūkstošu, cīnoties ar tādām salīdzinoši vienkāršām slimībām kā tuberkoloze.
Tāpat kā briti brauc dzert uz Rīgu, es rīt braucu dzert uz Londonu. Dārgās vai lētās britu maukas izpaliks, jo esmu daudz kulturālāks nekā tie britu sekstūristi- man pat ir plāns pavadīt vismaz dienu Zinātnes muzejā un kazi varbūt pat aizvilkties uz Teitmodernu. Bet pamatā tomēr dzert alu, baudīt daudzveidīgo virtuvi un neko citu. Dīvaini ne- es nekad neesmu atļāvies nedēļu neko nedarīt un tikai uzdzīvot pa krogiem un baudīt pilsētas specifiku šeit pat, Rīgā. Bet jau kuro reizi daru to ārpus Latvijā- tajā pat Londonā jau trešo reizi. Be back next week.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |