Skaidrs, ka briesmīgi sliktais tekošā konta deficīts ir atkarīgs tieši no manis (ne jau valdības un valsts/pašvaldības iestādēm, kas iepērk ārvalstīs ražotos auto, datorus, Microsoft licences vai brauc komandējumos uz Kubu un Pekinu). Tāpēc es rūpīgi pārdomāju, ko es esmu darījis un ko varētu darīt lietas labā:
* Mēbeles- visas ir ražotas Latvijā, izņemot ādas dīvānus no Polijas laikam. Žēl tik ka materiāli drošvien importēti
* Sadzīves tehnika- kopš veļasmašīnas Rīga-17 vairs neražo, nekādu iespēju balstīt savu tehnikas aprīkojumu uz Latvijas preci (noutbukus Gauja vai Zemene par variantiem neizskatām)
* Apģērbs- kādreiz man patika Ogres trikotāžas bītlenes, kuras varēja nopirkt Saktā, taču tagad Saktā ir tikai Latvijas pasts un Narvesens. Laumas mežģīnotie krūšturi un biksītes diemžēl nav pa vīrišķu līniju. Ā- bisocks zeķes, tās tak ražo netālu no manām mājām- kad brauc pāri Kalnciema tiltam, var redzēt angāru ar atbilstošo uzrakstu!
* Transporta līdzekļi- nav jautājumu (kaut gan nākamo veļļuku varētu pirkt no ZZK, ceru, ka to saskrūvēšanas darbs notiek tēvzemītē)
Skaidrs, ka vienīgā jomā, kurā progresēt tekošā konta deficīta nepalielināšanai, ir pārtika. Taču, bļīn, kā lai, piemēram, nopērk Latvijā ražotus zaļos zirnīšus, ja tie vienmēr ir duļķaini, ar pākšu fragmentiem un katru reizi savādāki- citreiz cieti, citreiz pusšķīduši?
Nesaprotu kāpēc dāmu basketbola minūšu pauzēs pa laukum drasē....meitenes, nevis labi noauguši puiši. Kautkāda dzimumu diskriminācija.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |