Un tagad es spiedīšu reload un gaidīšu kādu komentāru. Vismaz līdz pusdienām. Cik nožēlojami.
Skat, kā es sevi programmēju. Un pietrūkst dūšas, lai visus (jūs ieskaitot) pasūtītu dirst un brauktu uz laukiem, zooloģisko dārzu vai Austrāliju.
Vispār jau es zinu, kas par vainu. Šorīt uzzināju, ka man vakarā jāiet uz vienu pasākumu, uz kuru es negibu iet, šāda veida pasākumi man riebjas pēc definīcijas, tāpat kā uzvalks, kurš jāvelk, ejot uz šāda veida pasākumiem. Pirms gada tas vēl nebūtu nekas briesmīgs- tā, neatņemama ieņemtās pozīcijas rutīnas sastāvdaļa (ka uz tādiem jāiet vai kādu jāaizvieto). Šobrīd esmu kļuvis DAUDZ DAUDZ neiecietīgāks un visa veida pasākumi man riebjas KONKRĒTI. Īpaši piektdienas vakarā. Good reason to quit. Un vēl vakarā ciemos brauc vecāki- ģimenes kopā sanākšana kārtējā sprādzienbīstamajā situācijā. Sapieris, bļe.
Tā ir vecuma marasma pazīme, ka piektdienas vakara plānu sabrukšanu uztver šitik sāpīgi?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |