Ienīstu juristus. Man šķiet, ka vienīgā lieta, ko viņi dara - mēģina attaisnot savu eksistenci. To var redzēt līgumu komentāros, konkursu nolikumos, valstī esošo likumu anālajā burtošanā (nekāda sakara ar likuma garu) un pilnīgā impotencē, kad jāpamato, kādēļ ieteikts tas vai cits priekšlikums. Daļa, īpaši valsts sektorā strādājošo nerubī publiskās tiesības. Reizēm šķiet, ka krietnu daļu no juristem vajadzētu nošaut, jo ļaunums, ko tie sastrādā, ir pārāk liels. Pie visa vainīgi velosipēdisti un juristi.
Es jūtu, kā es degradējos. Man kļūst grūti izlasīt grāmatu vai rakstu, kurš nav īss, vienkāršā valodā un saistošs. Man ir grūti, neiespējami pieķerties kaut kā jauna apgūšanai. Es vairākus gadus neesmu bijis uz nevieniem kursiem, neesmu mācījies neko jaunu, neesmu centies piepūlēt smadzenes, par visām grāmatām un apmācību programmām man ir aizspriedumu komplekts, kāpēc tie ne sūda nav vērti. Vēl trakāk, es nievājoši sāku izturēties pret tiem, kas kaut ko mācās, apgūst, cenšas, saspringst. Man skauž. Esmu briesmīgs cilvēks.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |