Manā bērnībā veikali nebija pilni ar visu krāsu stumjamiem, minamiem vai elektromotoru dzītiem braucamrīkiem bērniem, taisnību sakot, naudas nebija, lai nopirktu kāroto kājmināmo automašīnu (veikalā bija divu veidu- viena, kas pēc apveidiem atgādināja invalīdu vāģi un otra- sacīkšu auto), tāpēc manas bērnības glaunākais auto atradās laukos un sastāvēja no kastes ar mazu soliņu un pierīkotu īsta traktora stūri. Ņemot talkā fantāziju, tas bija izcils braucamais.
Šodien laukos, ieraugot pie ugunskura vietas samesto grabažu vidū piemērota izmēra kasti, galvā kaut kas noklikšķēja un ķēros pie meistarošanas. Klētī atradās vecu bērnu ratiņu šasija, durvju krampīšu stiprinājumi, naglas, vēl kaut kāds ritenītis, alumīnija drāts un instrumenti un ar to palīdzību junioram uztaisīju braucamo.
( ... tālāk ... )
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |