Ja es taisos tuprināt pasniedzēja karjeru, nāksies atgriezties pie pa-aizmirstajām tehniskajām zināšanām un būvēt automatizēto plaģiāta identificēšanas sistēmu (nosaukums varētu būt PIS- plaģiātu informatīvā sistēma). Cilāt darbus un meklēt ar domu "pag, šito es jau kaut kur redzēju" ir sasodīti nogurdinoša un neefektīva nodarbe. A sariebt ta kādam tā gribas, tā gribas :))
Kaut kādas krāsas tā šai pelēkajai dienai piedod gan. Jā gan. Jāpadomā, kas vēl.
Pirmo reizi mūžā neaizgāju vēlēt. Lepoties jau nav ar ko, taču ļoti jau nepatīk, ka atkal manipulē. Un ka joprojām efektīvākā manipulēšanas tehnika ir- "baidies no sarkanajiem". Un kamēr tās- bailes no sarkanajiem varēs ekspluatēt, tikmēr uzdirst uz to, ko rakstām partiju programmās, tikmēr uzdirst, kā papildinās partijas kase, tikmēr uzdirst, kādi lēmumi tiek atbalstītu un kādi- norakti, tikmēr uzdirst, ka var uzdirst solītajam. Pieriebies izvēlēties mazāko ļaunumu. (Lai gan tas, ka neaizgāju tieši uz šīm vēlēšanām arī savā ziņā ir mazākais ļaunums). Cik tas būtu skaisti, nu nereāli skaisti- atvērtu vēlēšanu iecirkņus un tie tā arī paliktu tukši, biļetenu ķīpas tā arī paliktu neizpakotas.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |