Es īsti nesaprotu, kur paliek cilvēku dzīvesprieks, kad tie ienāk mūsdienu patēriņa kulta templī- universāveikalā jeb kā tagad modīgi teikt- hiper, maxi vai mega mārketā. Jaunas, padzīvojušas un bērnišķīgas sejas, kas līksmas vasaras dārzs triepj iekšā alus puslitrus un jautri čalo, univerālveikalos izskatās sagurušas un pazaudējušās, kas kaut ko ļoti nopietnu un svarīgu meklējošas. Taisni vai izskatās, ka lielāko daļu gluži vai tūlīt atlaidīs no darba, ja tiks sakomplektēts ne tas iepirkumu grozs. Nē, nu atzīšos, mani arī nomāc tie milzīgie iepirkumu gaiteņi un plauktu masa, taču vismaz tik daudz kā pamētāt gaisā biezpiena sieriņu vai uzkārties uz iepirkumu rateļiem lai paripinātos gar plauktiem, kur man nav jāizdara briesmīgās izvēles par to, ko šodien vakariņās un rīt- brokastīs, tik daudz es tomēr atļaujos. Starp citu flashmobs, kurā dalībnieki pa veikalu ripinās uz rateļiem varētu būt gana atraktīvs :))
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |