Es tagad iešu uz frizētavu un tā. Varbūt kaut ko ieraudzīšu- nu vismaz skatīšos. Un tad pastāstīšu varbūt, ja būs kas fanīgs. Bet vispār es gribēju par to frizētavu. Vismaz es nespēju par to priecāties- tās 40 vai 60 minūtes tur ir tīrās mocības, nu labi- atskaitot matu mazgāšanu varbūt. Sēdi bezpalīdzīgs un sasegts, visu, ko vari redzēt kropļo spogulis, svešs cilvēks ar svešām rokām ņemas pa tavu galvu, viss nobirst ar mazajiem mateļiem un graužas. Un beigu beigās tu iznāc ārā tāds pareizi smuki safrizēts ar bumbveida galvu, nedabiski smaržojošs pēc visādiem zieķiem un pufikiem, mazliet kaunies, steidzīgā solī, galvu ierāvis steidz kādā klusākā vietā un tad, izlikdamies, ka tikai nedaudz saglaud matus, centies izjaukt to salaizīto formīgumu pareizumu smukumu bet tāpat jau var redzēt, ka šodien esi bijis frizētavā. Jāizcieš līdz vakaram, tad varēs izmazgāt un izspur(g)t. Un paiet vēl pāris nedēļas līdz sāc justies kā normāls cilvēks.
Tā iet, kad nenovērtē savus spēciņus.
Drūma nākotne, teikšu jums, drūma.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |