Kaut ko, acīmredzot, nozīmē tas, ka jau trešo nedēļu manā spēlējošajā sarakstā ir tikai krievu izpildītāji.
Vai es jau teicu, ka man uz galda stāv tada māla statuete ar 3 mērkaķiem- viens nekā neredz, otrs nekā nedzird, trešais nekā nesaka. Pirmo divu padomiem es sekoju uzcītīgi, ar to trešo man nekādi nesanāk. Visu laiku noraujos. Bļin.
Vēl gan nav izlasīta, taču man uzkrīt tie izcēlumi itālikā. Sajūtu, kā man baksta ar kociņu degunā un liek skatīties tieši uz to, ko grib parādīt grupas vadītājs. Acīmredzot, ar tekstu nepietiek, lai gūtu pārliecību par lasītāja uzvedību. Liekas, ka rakstoņi ir apguvuši Worda teksta formatēšanas fīčas, un nu metas tās izmantot savos darbos. Gaidām romānus ar strikethrougtu, allcapu, superskriptu, subskriptu, anderlainu un citiem pribambasiem. Nedod dievs, ķersies pie word-arta.
Nē, es jau neko, tikai to lappušu grāmatā ir daudz, taču tās nav tā īsti piesātinātas un tad šitie vipendroni ar tekstu nedaudz uzkrīt uz nerva.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |