Biju baseinā. Pēc baseina ēdu šokolādes-drumstalu ruleti. Pēc tam lielveikalā- kebabu. Tad nopirku divas pakas čipsu un aliņu. Tagad dzeršu un grauzīšu, lasīšu, sērfošu, varbūt kādu porno noskatīšos. Viss pilnīgi savādāk kā ikdienā, viss notiek, domājot tikai par sevi. Kaifs. Es pie tā varētu pierast. Šī egocentriskā vientulība ir tas, kas man patreizējā dzīves posmā ļoti pietrūkst. Varētu izlikties par mašķernieku vai mednieku un iegūt laiku tikai sev. Vai pieprasīt nedēļā vienu dienu vientulības. Patiesībā jau problēma ir iekšējās robežas, mana izpratni par to, kas man nepieciešams, kas pienākas un ko atļauties, kā to nobalansēt ar mīļo cilvēku vajadzībām un prioritātēm. Tā ir baigā māksla, baigais darbs ar sevi, tā ir tā īstā attiecību kopšana. Neizšķīst un neaizmukt. Rīt atbrauks mīļā sieva un tad pusotra diena būs tikai mums diviem. Un pēc tam brauksim pakaļ mīļajiem bērniem un tad atkal rušināsim ikdienu- līdz janvāra beigām.