[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Jūlijs 31., 2013
| Jūlijs 31., 2013 | |
|---|---|
| 21:25 [Link] | Viena no atvaļinājuma un vispār vasaras priekšrocībām ir tā, ka beidzot var palasīt arī ko citu ne tikai sviestainus Akadēmijas postmodernisma blāķus. Tā nu dažās dienās izrāvu cauri Kolina Vilsona ''Apziņas Parazītus''. Ārkārtīgi aizraujoši savītas kopā vairākas sižeta līnijas, kuras pamazām tiek atmestas un beigās paliek tikai viena. Viss sākas kā Indiana Džonsa tipa stāsts par Hetu arheoloģiju un izrakumiem, bet drīz tam pievienojas psiholoģija un drusku šausmu stāstu stilistikā ieturēts trilleris. Vēlāk arheoloģija nomirst dabīgā nāvē un tās vietā nāk klāt vēl vairāk trillera, zinātniskā fantastika un filozofija. Pašās beigās viss ir atmests un palikusi tikai drusku mistiska, sci-fi filozofija. Jāsaka, ka autors pats ir filozofs-pusamatieris tāpēc arī viņam šī tēma ir tik tuva. It sevišķi 20.gs. eksistenciālisti un fenomenoloģija. Daudzas reizes tiek minēts un citēts gan Heidegers, gan Husserls gan daudzi citi filozofijas spīdekļi. Bet tiešām ļoti interesanti tas viss, par cilvēka apziņu, tās milzīgo spēku un cīņu ar mistiskām, ārpuszemes izcelsmes būtnēm, kas ieperinājušās cilvēku prātos, zog viņu enerģiju, sēj bailes un nokauj radošumu un drosmi. Beigās visas grāmatas ''mesidžs'' nolasās ļoti pārliecinoši. Bet drusku jocīgi ir lasīt, kā autors 1967.gadā (stāsta orģinālais izdošanas gads) ir iedomājies pasauli 20/21.gs. mijā. Toreiz, kad kosmosa izpēte tiko sāka uzņemt apgriezienus, šķita ka tikpat neapturami tas viss attīstīsies arī turpmāk, bet tā nu gluži nebija. Tomēr no psiholoģiskā viedokļa stāstā visbūtiskākā ir telekinēze un telepātija, kas patiesībā tikai daļēji ir sci-fi, jo mūsdienās atzīst, ka vismaz teorētiskā līmenī tas principā nav neiespējami. Nelielam ieskatam viens citātiņš: ''Es biju izdzēris puspudeli konjaka, tomēr it nemaz nebiju apreibis. Es neskaidri apjautu, ka ķermenī manu nelielu skurbumu, tomēr nespēju to attiecināt uz sevi. Man prātā ienāca briesmīga doma. Proti, pašnāvību skaits aug tādēļ, ka tūkstošiem cilvēcisku būtņu ''mostas'' līdzīgi man, ierauga, cik dzīve ir bezjēdzīga un vienkārši atsakās to turpināt. Vēstures sapnis tuvojs beigām. Cilvēce jau sāk mosties, kādudien tā pamodīsies pa īstam- un tad notiks masu pašnāvības.'' Mūzika: Hedningarna- Graucholorfen |
| Iepriekšējā diena | 2013/07/31 [Arhivētais] |
Nākošā diena |