[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
00:43 windrider [Link]	šalle Man vispār nekad nav bijis īpaši daudz draugu. Joprojām ir diezgan maz cilvēku kurus es no visas sirds varu saukt par saviem draugiem, tā teikt daudzu gadu laikā pārbaudītas vērtības. Bet pats dīvainākais ir tas, ka es par savu draugu uzskatu cilvēku, kurš ir miris pirms 69. gadiem. Rīgas mākslinieku un dendiju, Kārli Padegu! Cilvēku, kurš ar savu Čikāgas gangsteru mēteli, spāniešu platmali, ugunīgi sarkano šalli, saviem darbiem un dzīvesveidu kļuva par Rīgas 30. gadu leģendu. Nez kāpēc ar viņu jūtu kaut kādu garīgu tuvību, it sevišķi tad, kad izlasīju grāmatu par viņu, es sāku viņu saprast. Viņa mākslu toreiz saprata un novērtēja tikai retais, viņš bija pārāk moderns priekš sava laikmeta, tomēr dzīvodams mūžīgā trūkumā viņš spēja saglabāt savu slaveno eleganci un alternatīvo pasaules uzskatu. Ejot gar latviešu biedrības namu, vienmēr pasveicinu ''Čarli'' (Tā viņu sauca draugi), kur vinš nevērīgi atspiedies pret sētmali vēro mūžīgo steigu uz Rīgas ielām. Visu savu īso mūžu slimodams ar plaušu kaiti viņš itkā apzinājās sev atvēlēto neilgo laika sprīdi un spēja atstāt aiz sevis daudz vairāk nekā daudzi, kas nodzīvo daudz garākus mūžus. Aiz viņa palika viņa darbi, vārdi un neskaitāmas leģendas. Leģenda ir izskanējusi, bet Padega gars joprojām ir dzīvs.... P.S. Paldies cibiņam hedera par jauko vakaru, zoli es tagad vismaz teorētiski spēlēt māku! :D
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..